Pirmās ziņas par Jaunmokām rakstos atrodamas jau 16. gadsimta vidus dokumentos, bet muižas straujāka attīstība notika vēlāk. Jaunmoku pils parks izveidots 19. gadsimta vidū. Drīz pēc tam muižas kompleksu nopirka Džordžs Armitsteds (1847–1912), tolaik vēl Rīgas rātskungs, kurš vēlāk kļuva par ievērojamāko Rīgas pilsētas mēru un 1901. gadā pēc Vilhelma Bokslafa (1858–1945) projekta te uzcēla tagadējo Jaunmoku pili.

Parka rāmā atmosfēra un vasaras karstumā sniegtā ēna visos laikos ir bijusi svarīga pils kompleksa sastāvdaļa. Muižu uzplaukuma laikā iekopjot parkus ap tām, Latvijā tika ievestas un introducētas neskaitāmas eksotisku augu sugas, no kurām daļa veiksmīgi pielāgojās mūsu vēsajiem un nepastāvīgajiem laika apstākļiem.

Kaut rakstisku un fotogrāfisku liecību par parku saglabājies ļoti nedaudz, tā vien šķiet, ka tajā augošie ozoli un oši ir redzējuši, kā tika uzcelta sarkanbrūnā pils, bet no dažām ābelēm un saldo ķiršu kokiem, kas turpina ziedēt un dot ražu vēl šodien, pils iemītnieki baudījuši augļus jau 20. gadsimta pirmajā pusē. Tāpat pavasaros joprojām zālienus izraibina košdzeltenas savvaļas tulpes.

Īpašs parka lepnums ir simtgadīgo liepu alejas, kurās jūlija vidū zum bites un saulainās dienās tvan reibinoši salda smarža.

Mūsdienās ap pili kuplo rožu dobes, stīgas vij vīnogulāji, augļus saulē briedina ābeles, bumbieres, plūmes, ķirškoki un ogulāji, smaržo ārstniecības augu čemuriņi un pavasaros košas ziedu tūtiņas izvērš rododendru audze, kur pa krūmiņam iestādījuši daudzi pilij un Latvijai nozīmīgi cilvēki, kā arī jaunie pāri, kas Jaunmokās atzīmējuši savu kāzu dienu.