Burvīgās puķu pļavas veidojas gadu garumā

Tīu Sīma (Tiiu Siim), saimniecība “Energia talu” 

Saimniecībā “Energia talu”, kas ieguvusi titulu par skaistāko sētu, gadu gaitā tapušas
ziediem bagātas savvaļas un pussavvaļas puķu pļavas, kas priecē acis no maija
līdz vēlam rudenim.

Ziedošās pļavas, kuras ļauts apbrīnot arī apmeklētājiem, ir tauriņu un citu kukaiņu iemīļota vieta, kā arī nektāra vākšanas vieta bitēm.

Pļautas vai nepļautas pļavas?

2018. gadā saimniecība no Igaunijas Republikas prezidenta saņēma atzinību “Skaistākā sēta”. Pēc žūrijas domām vieta jo īpaši izcēlās ar to, ka saimnieki centušies saglabāt un skaisti eksponēt arī apkārt esošo dabisko vidi.

Tā kā lauku sēta aizņem lielu teritoriju, jau pārvietošanās vajadzībām esošo celiņu un mācību taku izpļaušana prasa lielu darbu. Sākotnēji saimniecei šķita, ka nopļauta zāle izskatās labāk, tomēr saimnieks uzskatīja, ka regulāra pļaušana nepiešķīra teritorijai to īpašo pievienoto vērtību. Par dzīvo radību daudzveidību un nepieciešamību uzlabot apputeksnētāju barošanās iespējas agrāk vēl daudz nerunāja, bet laika gaitā pati nonācu pie secinājuma, ka savvaļas augu cenozēs slēpjas savs īpašais skaistums. Kad bijām spiesti atzīt, ka no rūpīgi izpļautā dārza sāk izzust tauriņi un bites, neatlika nekas cits, kā meklēt jaunus risinājumus savas saimniecības vizuālajam tēlam.

Augi aug tur, kur tiem gribas augt

Labu iznākumu panākt nemaz nebija tik viegli. Sākām pamazām, apgūstot vienu dārza stūrīti. No kaimiņos esošajiem laukiem un atmatām atvedām savvaļas augus: lielziedu pulkstenīti (Campanula persicifolia L.), karpatu pulkstenīti (Campanula carpatica), margrietiņu (Anthemis arvensi), lipīgo sveķeni (Lychnis viscaria L.), ārstniecības ziepjusakni (Saponaria officinalis), gaiļbiksīti (Primula veris). Izkārtojām tos zālē, izrokot lielākas un platākas audzēšanas vietas, un nākamajā gadā cerējām uz labiem rezultātiem. Iesējām arī tādas garšvielas un ārstniecības augus kā parastā raudene (Origanum vulgare), divšķautņu asinszāle (Hypericum perforatum) un mazais mārsils (Thymus serpyllum).

Tomēr izsapņoto rezultātu nesagaidījām. Zālē augošās stiebrzāles vienkārši “noēda” visus iestādītos augus. Ja pirmajā-otrajā gadā daži pat ziedēja, tad trešajā gadā skats jau bija pavisam bēdīgs. Saglabājās vien izturīgākie augi: raudenes, asinszāles un dažas margrietiņas.

Daba, kā zināms, pati nosaka savus likumus. Augi aug tur, kur tiem gribas augt.

Pirmo pārsteigumu sagādāja kādreizējā raudeņu pļava, kas gadu gaitā bija aizaugusi un kur mēs neko arī vairs nelasījām. Atstājām pļavu vienkārši acu skaistumam. Paši no sevis tur bija iesējušies tādi augi kā divšķautņu asinszāle (Hypericum perforatum), margrietiņa (Anthemis arvensi), karpatu pulkstenīte (Campanula carpatica), baltā madara (Galium album), vanagu vīķis (Vicia cracca), deviņvīruspēks (Verbascum thapsus), baltais āboliņš (Trifolium repens L.), sarkanais āboliņš (Trifolium pratense), kumelīte (Chamomilla recutita) un daudz dažādu stiebrzāļu. Sēklas izsējās ar vēju, ārstniecības augu pļavas taču tepat tuvumā. Ar gadiem izveidojās jaunas augu cenozes, kuras mēs nenopļāvām ātrāk kā rudenī. Tā saimniecības teritorijās arī radās krāsainās puķu pļavas.

Gaiļbiksītes, magones un rudbekijas katra zied savā laikā

Pavasarīgās gaiļbiksītes (Primula veris) ir pirmās, kas uzsāk ziedēšanu. Apmēram 200 kvadrātmetrus lielo gabalu pārsvarā esam ierīkojuši stādīšanas ceļā. Katru gadu pievedam jaunus augus un stādām tur, kur vietas vēl gana. Gaiļbiksīšu ziedi labi piemēroti ārstniecības tējām, tomēr pēdējos gados daļu ziedu atstājam, ļaujot sēklām dabīgā veidā izplatīties. Kad gaiļbiksītes noziedējušas, stafeti pārņem baltie āboliņi (Trifolium repens L.), sarkanie āboliņi (Trifolium pratense), vanagu vīķi (Vicia cracca) un stiebrzāles, kas pļavai piešķir skaistu un maigu nokrāsu.

Starp kumelītēm (Chamomilla recutita) esam izveidojuši magoņu (Papaver) lauku. Vispirms atvedām dažus augus no Vendras apkaimes, kur tos izrakām ceļmalā. Ar tiem apstādījām sava lauka malu, un rudenī iegūtās sēklas izsējām plašāk. Tagad pašiem sēt vairs nevajag, jo darbu mūsu vietā izdara vējš, un magoņu lauks ir patiešām iespaidīgs. Kumelītes un magones ar savu kontrastu viena otru labi papildina. Diemžēl magones dienas vidū jau aizver savus ziedus, gluži kā saudzējot savu skaistumu. Vienas magones zieda ziedēšanas ilgums ir tikai vienu-divas dienas.

Īpašu skaistumu piedāvā rudbekiju (Rudbeckia) pļava kopā ar zilajām un baltajām raudenēm. Pirms apmēram 10-11 gadiem šajā zemes gabalā bija puķu dobes, bet līdzās tām audzējām raudenes. Kad raudenes sākas ieaugt zālē, izveidojām jaunas dobes. Vecajiem augiem ļāvām augt savā vaļā. Pēc kāda laika pamanījām, ka raudenes ir bagātīgi pavairojušās, padarot zemes gabalu krāsaināku un dzīvespriecīgāku. Acīmredzot vējš sēklas bija izkaisījis, un patlaban kādreiz ravētais dārzs ir pārtapis par neatkārtojami skaistu puķu pļavu. Tagad esmu noskaidrojusi, kādas rudbekiju šķirnes aug manā puķu pļavā: ‘Big Shine’, ‘Big Smile’, ‘Little Goldstar’, ‘Star of Life Smiley’, ‘Coldsturm’.

Kā kopt puķu pļavu?

Kā kopt savu puķu pļavu? Ļoti vienkārši! Augiem augt un ziedēt mēs ļaujam ilgi . Pļaujam rudenī, kad augi ziedēšanu beiguši un sēklas izkaisījuši. Pļaujam ar zāles pļāvēju, kas visu sīki sasmalcina zaļā masā; tā teritorijai kļūst par labu mēslojumu. Laiku pa laikam pļavas esam attīrījuši no nevēlamiem augiem, jo tāpat izsējas arī alkšņu un skujkoku sēklas. Mērķis ir panākt, lai pļava izskatītos skaistāka un vienmērīgāka.

Lielāko atzinību par savām puķu pļavām esam saņēmuši no ceļojumu biroja “Astellaaria Aiareisid”, kas specializējas uz dārzniecības tematiku, organizatores un īpašnieces Virves Pomas (Virve Poom): “Skatos, ka jūsu pļavas ir gluži kā Pīta Audolfa (Piet Oudolf) dārzi. Vai tikai viņš sākumā nav mācījies no jums, pirms izgudroja savu natural planting sistēmu.” Pīts Audolfs ir pasaulē ievērojams holandiešu ainavu dizaineris, kurš izrāda lielu interesi par augu ekoloģiju un to dabisko daudzveidību.

Gaidām jūs aplūkot mūsu ziedošās puķu pļavas!