Oleru muižas dārzs

Romantiskais Oleru muižas dārzs ar savu mierpilno gaisotni atgādina par to, cik cilvēkam ir svarīgi izjust harmoniju ar dabu. Te var sajust vēstures elpu un apjaust senās lauku muižas kādreizējo dzīvesveidu. Vietas aizsākumi meklējami 16. gadsimtā, 17. gadsimtā te saimniekoja fon Engelhartu dzimta un no 1836. gada – fon Krīdeneru dzimta. Šobrīd muižā dzīvo radoša mākslinieku ģimene – Kārlis un Ieva Zemīši –, kas ver sava nama durvis, rīkojot kamermūzikas koncertus un “Dārza stāstu” pasākumus.

18.gadsimta beigās agrā klasicisma stilā būvēto Oleru muižas kompleksu ieskauj ainavu dārzs, kas tiek veidots, ievērojot 19. gadsimta vidus romantisma dārzu tradīcijas un tam laikam atbilstošo modes augu izvēli un plānojuma principus. Pret kungu ēkas koka verandu plešas dārza centrālā lauce, ko ieskauj lazdu un filadelfu stādījumi ar lapegļu, ozolu un liepu grupām, starp kurām reiz pavērās tāls skats pāri Oleru ezeram. Šobrīd tas noslēdzas ar Oleru purva lieguma dabiski aizaugušo melnalkšņu dumbrāju. Muižas dīķos atspīd zilie īrisi, kurkst zaļās vardes un vakara stundās pret gaišajām debesīm ir ieraugāmi sikspārņi. Šeit pati daba rosina apceri un sentimentu.

Krāšņais augsto dobju virtuves dārzs ir kļuvis par iedvesmas avotu daudziem dārza apmeklētājiem. Nelielās ziedu dobes, kas iekoptas ap romantiskām šūpolēm un lapeni, bagātina vijolītes, ozolītes un studentu neļķes. Dārzu ietin flokšu, sausseržu, ceriņu un vēsturisko rožu smarža. Muižas dārza niansēto zaļo toņu saskaņa, gaismēnu spēle un pārdomāti izvēlēto ziedošo krūmu smarža nemanāmi pāriet apkārtnes ainavā un lauku skatos. Dārzs ir vieta, kur patverties no ikdienas steigas.

Turpinot ceļu pāri klasicisma laika koka tiltiņam, apmeklētājs nokļūst senatnīgā mežaparkā, kurš uzrunā ar dabas daudzveidību. Oleru muižas komplekss atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta kultūrvēsturisko ainavu aizsardzības zonā.