Zīdkoku stādījumi Cērē

Cēres pagasta Vīnkalnu mājas var lepoties ar senākajiem zīdkoku stādījumiem Latvijā, kas tiek rūpīgi kopti un papildināti arī mūsdienās.

Tālajos Austrumos – Japānā, Ķīnā, Korejā un Indijā – zīdkoki sastopami teju ik uz soļa, taču Latvijā tie ir retums. Cēres pagasta Vīnkalnos pirmie vietējiem apstākļiem eksotiskie koki tika iedēstīti 1930. gadā. To dzimtenē Ķīnā zīdkokus audzē kā barību zīdtauriņiem, un tolaik domāja, ka arī Latvijā varētu ražot zīdu. Toreizējā māju saimniece Anete Cute ar valdības atbalstu Ziemeļitālijā iegādājās sēklas un sāka veidot zīdkoku plantāciju, taču iesākto darbu pārtrauca Otrais pasaules karš.

No senajiem stādījumiem Vīnkalnos šodien vēl saglabājušies 43 melnie un baltie zīdkoki (Morus nigra, Morus alba), kas, pārcietuši arī ļoti skarbus laikapstākļus, turpina augt un šobrīd sasnieguši 4–8 metru augstumu. Tā gan ir tikai daļa no Latvijas laika stādījumiem.

Zīdkoki plaukst maija beigās, verot lapas un ziedus reizē, un ik gadu dod ražu – tumši violetas saldskābas ogas, kas atgādina kazenes. Zaļganbaltie ziedi ir sakārtoti nokarenās spurdzēs. Gardās un vērtīgās zīdkoku ogas ienākas pakāpeniski no vasaras vidus. Kad ogas ir ļoti gatavas, tās nobirst. Vīnkalnu saimnieki ogas salasa un sasaldē, līdz ar to tās var nogaršot arī tad, kad to sezona jau beigusies. Zīdkoka ogas ir izcili bagātas ar kāliju, antioksidantiem, dzelzi, C vitamīnu un magniju, turklāt satur arī kalciju, fosforu un cinku. Tās palīdz atjaunot enerģiju pēc lielas slodzes, kā arī veicina smadzeņu darbību, tādēļ ir īpaši ieteicamas intensīva garīgā darba veicējiem. Savukārt zīdkoku lapas izmantojamas tējai, kas palīdz tiem, kuri slimo ar cukura diabētu.

Iepriekš piesakoties, interesentiem iespējams doties nelielā pastaigā pa dārzu. Zīdkoku stādījumus vislabāk apmeklēt to ziedēšanas laikā maijā un vasaras vidū, kad ienākas ogas.