Eksotiskā jakona sakne labi aug arī Igaunijā

Harijs Poms (Harri Poom), “Saare-Tõrvaaugu” dārzniecība 

Dārzeņi audzēti jau gadu simtiem un pat tūkstošiem, un varētu domāt, ka tie mūs īpaši pārsteigt vairs nevar. Bet še tev nu bija! Pirms dažiem gadiem ziemas sezonā, dārzniekiem patukšā laikā, klīstot internetā, uzdūros uz informāciju par Dienvidamerikas izcelsmes jakona sakni (Smallanthus sonchifolius). Tas ir mazkaloriju, toties šķiedrvielām bagāts dārzenis, kas lieliski piemērots arī diētisku maltīšu pagatavošanai.

Tikko kā no zemes izcelta sakne, lai gan labi sulīga un kraukšķīga, ir diezgan bezgaršīga. Bet salda tā kļūst ātri – pietiek vien kādu dienu paturēt gaismā, pat pavītināt saulē, un, skat, jakona sakne pēc savas garšas sāk atgādināt gardu augli – savas kraukšķīgās tekstūras un sulīguma dēļ, šķiet, līdzīga ābolu bumbierim jeb Nashi bumbierim. Sakne, kas glabājusies visu ziemu, jau pati par sevi ir ļoti salda un papildus nav jānotur gaismā.

Kā jakona sakni audzēt

Lai gan ekvatora tuvumā esošais klimats ir krietni piemērotāks, arī Igaunijā valdošos laikapstākļus jakona sakne pieņem itin labi: mūsu drīzāk vēsās un mitrās vasaras tai pat ļoti tīk.

Izmantojot eBay platformu, pasūtīju sev pirmās divas šķirnes (patlaban audzēju jau astoņas!), un tās ieaugās lieliski. Pret slimībām un kaitēkļiem jakona sakne ir ļoti izturīga, tādēļ speciāla to apkarošana nav nepieciešama. Tā kā veģetācijas periods ir garš un arī salnas augs neiztur, ieteicams iepriekš sagatavot stādus, pretējā gadījumā ražas daudzums būs pamazs. Mūsu jakona saknes pirmajā vasarā auga lielos, pārsimts litrus lielos plēves maisos, un šī metode patiešām sevi attaisnoja.

 

Pārbaudītas gudrības

  • Tā kā strauja augšana sākas vien vasaras otrajā pusē, jakonu krietnu laiku pirms tam var audzēt palielā podā.
  • Pastāvīgā vietā augu var pārstādīt tikai tad, kad podā kļuvis par šauru, jo apakšzemes daļa sāk attīstīties galvenokārt vēlā vasarā un rudenī.
  • Stādus dobē var izstādīt tikai tad, kad vairs nepastāv salnu risks – pārsvarā ne agrāk kā jūnija pirmajā nedēļā.
  • Vispiemērotākās jakona saknes audzēšanai būs augstās dobes.
  • Tā kā vasaras otrajā pusē un rudenī jakona sakne dobē ieņem jau krietnu gabalu, starp augiem ieteicams ievērot pusmetra vai pat lielāku attālumu.
  • Sākumā vietu līdzās var iedalīt arī kam citam ar īsu veģetācijas periodu, un “tas cits” var būt, piemēram, dažādi salāti, redīsi, dilles, lociņi u.tml. Tiek uzskatīts, ka jauktā dobē augi bieži vien ir ražīgāki un veselīgāki.
  • Auglīgā zemē jakona saknei nav nepieciešama papildu mēslošana, mazāk auglīgā smilšainā augsnē ļoti ieteicams būtu komposts (vai kāds cits organiskais mēslojums).
  • Jo īpaši augam nāk par labu, ja zemi papildina ar mulču – tā augsnē uztur mitrumu un irdenu struktūru, iznīdē nezāles un, pamazām satrūdot, padara zemi auglīgāku. Var pielietot, piemēram, nopļautu zāli un pat izravētas nezāles – ja vien ar ravēšanas darbiem nav nokavēts, tādēļ ļaujot nezāļu sēklām jau nogatavoties.

Jakona saknei raksturīga dziļa un vienlaikus ļoti trausla sakņu sistēma, tādēļ augsnei jābūt ar vieglu granulometrisko sastāvu, turklāt vismaz 30 cm dziļumā. Labāk būs piemērotas augstās dobes, kuras pašiem vēlāk viegli apstrādāt. Smagākas un mālainākas augsnes gadījumā citu alternatīvu nemaz īsti nav kā augstā dobe vai ietilpīgāks konteiners (5-10 litrus liels trauks lielajai sakņu sistēmai var izrādīties par mazu). Pateicoties ļoti sulīgajām saknēm, augs labi iztur sausumu, jo īpaši vasaras otrajā pusē, kad sakņu sistēma jau paguvusi pietiekoši labi attīstīties. Zemei vajadzētu būt labi mitrai visu veģetācijas periodu – sausā augsnē sakņu raža būs trūcīgāka.

Ar ražas novākšanu nav jāsteidzas – jo ilgāks nogatavošanās laiks, jo lielāka raža. Toties, kad laksti jau nonīkuši, nav pamata vairs gaidīt. Jakona saknes sniedzas dziļi zemē, virs tām, tuvu augsnei, ir bagātīga auga stumbra daļa jeb rizoms. Saknes ar gludo virsmu tiek lietotas uzturā, tām nav pumpuru un jaunus augus no tām izaudzēt nevar.

Lai iegūtu lielāku ražu, tuvojoties rudenim, podos audzējamos augus ieteicams pārcelt uz siltumnīcu un dobēs esošos apsegt ar agroplēvi, tādējādi pasargājot tos no salnām: pretējā gadījumā laksti jau pie nelieliem mīnus grādiem tiks neglābjami bojāti un sakņu veidošanās līdz ar to pārtraukta. Atkarībā no šķirnes, agrotehnikas, kā arī auga vecuma (starp citu, tā ir ziemciete, kuru podos pie plus grādiem var audzēt visu ziemu) no viena auga var iegūt bagātīgu, vairāku kilogramu ražu. Samērā ierasts daudzums ir 3-5 kg, bet šis skaitlis var būt arī lielāks.

Jakona sakne ir lielisks diētisks ēdiens

Jakona sakne uzturā pārsvarā tiek lietota svaigā veidā, tūlīt pēc nomizošanas. Tā ir lieliski piemērota arī svaigo salātu pagatavošanai. Tiesa gan, sula ātri kļūst tumša, bet garšu tas neietekmē. Saknes var arī sautēt vai vārīt – vistas gaļas sautējums ar jakona sakni, burkāniem un sīpoliem ir tik gards, ka mēli var norīt. Smūtijos tīrā veidā sakne nebūs daudzsološa – ja nu vienīgi kopā ar citiem dārzeņiem un skābenām ogām un citronu.

Neskatoties uz saldo garšu, jakona saknei piemīt ļoti labas diētiskas īpašības, tādēļ tās lietošana uzturā piemērota gan diabēta slimniekiem, gan svara vērotājiem. Tā kā cukuri saknes sastāvā izdalās fruktoligosaharīdu (FOS) veidā, kurus cilvēka organisms īsti pat neuzņem, jakona saknes kaloritāte ir ļoti zema (15-20 kcal/100 g) un glikēmiskais indekss ir tuvu nullei. Vienlaikus fruktoligosaharīdi iedarbojas kā probiotiķi, labvēlīgi atsaucoties uz gremošanas sistēmas mikrofloru. Šķiedrvielu daudzums jakona saknē ir 0,3-0,4 %. Turklāt sakne ievērojamā daudzumā satur kāliju, tāpat arī antioksidantus, kuru ir pat desmit reižu vairāk nekā kartupelī! Pastāv uzskats, ka jakona saknes lietošana uzturā mazina holesterīna līmeni asinīs un uzlabo nieru darbību – tomēr divi pēdējie apgalvojumi var būt arī nedaudz pārspīlēti. Lai gan veselīga un garda, jakona sakne nav nekādas brīnumzāles.

Kā jakona sakni pavairot

Augsnes tuvumā esošais bagātīgais rizoms arī izskatās visnotaļ labi un varētu domāt, ka to var ēst, tomēr tas tiek izmantots tikai pavairošanas nolūkos. Augam, kas pavasarī izdīdzis no viena rizoma pumpura, līdz rudenim attīstās brangs rizoms (1-2 kg nav nekāds brīnums), kuram varētu būt desmitiem pumpuru. Ja pavairošanas materiāla ir maz, pilnīgi pietiekošu ražas daudzumu var iegūt, ja izmanto pārdesmit gramus lielu rizoma gabalu ar pumpuru. Tiesa gan, stāda izaudzēšanas laiks tādā gadījumā paņems vairāk laika, jo tā sākotnējā attīstība ir lēna. Ja vien iespējams, pavairošanas materiālam jāpaņem 200-300 g smags rizoma gabals ar 2-4 pumpuriem, tas jau augšanas pašos pirmsākumos palīdzēs augam pienācīgi saņemties.

Labi iesakņojas arī spraudeņi, kas iegūti no dzinumiem lapu žāklēs. Protams, tajā pašā gadā nevar cerēt uz ražu, bet pēc auga pārziemošanas podā tie aug ātrāk un dod lielāku ražu nekā augi, kas izaudzēti no maziem rizoma vienpumpura spraudeņiem.

Jakona sakne zied vēlu un dzīvotspējīgas sēklas tā īsti nemaz nerada – lielākoties sēklas ir tukšas. Arī sēklām ar kodolu dīgtspēja ir zema, 10 % jau ir ļoti labs iznākums, bet parasti tas ir vēl zemāks. Līdz ar to jakona sakni no sēklas audzē tikai selekcionāri un parastajam dārzniekam nav vērts nopūlēties.