Īrisu šķirnes izvēle savam dārzam

Laimonis Zaķis (www.irisgarden.lv)

Bārdainie īrisi ir ļoti populāra kultūra gan pasaulē, gan Latvijā. Pēc maniem aptuveniem aprēķiniem, Latvijā aktīvā audzēšanas apritē varētu būt ap 1000 bārdaino īrisu šķirņu, pasaulē vēl desmitām reižu vairāk.

(Šajā rakstā minu tikai bārdainos īrisus, t.i. : augstie bārdainie īrisi – TB (Tall Bearded), augums virs 70 cm, vidējie bārdainie īrisi – IB (Intermediate Bearded), augums no 40 līdz 70 cm, zemie bārdainie īrisi – SDB un MDB (Standart Dwarf Bearded un Miniature Dwarf Bearded), augums zem 40 cm.Vēl viena interesanta grupa – apmaļu īrisi – BB (Border Bearded), kuri faktiski ir zemāka auguma augstie īrisi, augums līdz 70 cm.)

 Kā lai dārzkopis – amatieris, daiļdārznieks vai iesācējs kolekcionārs neapmulst milzīgā piedāvājuma priekšā? Gribu dalīties dažās atziņās un pārdomās, kuras varētu palīdzēt izvēles procesā, varbūt atturētu pirkt „kaķi maisā”, atrast sev, savam dārzam, kolekcijai vēlamāko un piemērotāko šķirni.

Izvēles pamatprincipi

Milzeņus vai pundurus? Gaumes ir dažādas. Vēl joprojām ir „gigantomāni”, kurus piesaista tikai liela auguma un milzīgu ziedu šķirnes. Diemžēl, daudzi nepadomā par Latvijas mainīgajiem laika apstākļiem, kaut jau vairākus gadus  jūnijā, tieši augsto īrisu ziedēšanas laikā, esam piedzīvojuši lietusgāzes un brāzmainu vēju. Pēc šādām atrakcijām tieši milzeņi ir tie, kuri atrodami „ar seju dubļos”. Domājošs dārzkopis atradīs savā dekoratīvajā vai kolekcijas stādījumā vietu visdažādākā auguma īrisiem, bet atklātam laukam izvēlēsies vidēja auguma šķirnes ar stingriem, noturīgiem ziedkātiem un bieziem, izturīgiem ziediem.

Ziedēšanas perioda pagarināšana. Ja esam iemīļojuši un rūpīgi kopuši kādu puķu kultūru, tad, protams, vēlamies būt ar to kopā un priecāties par pasakainiem ziediem pēc iespējas ilgāk. Pareizi izvēloties īrisu šķirnes, tie var būt mūsu dārzu karaļi pat 2 mēnešus. Siltā pavasarī pirmie miniatūrie īrisi var uzziedēt pat aprīļa beigās, tiem seko citi zemie, maija beigās sāk ziedēt vidējie, tad augstie, kuru vēlīnākās šķirnes var uzziedēt tikai ap Jāņiem un vēlāk. Ja audzējam tikai augstos īrisus, arī tad ir svarīgi izvēlēties gan agrīnas, gan ļoti vēlīnas šķirnes, lai īrisu ziedi priecētu acis visu jūniju.

Šķirnes izturība un audzelība. Mēs atrodamies Latvijā ar tās bargajām, bieži nepastāvīgajām ziemām, kurās pēc atkušņiem var sekot stiprs kailsals, tātad esam īrisu audzēšanas riska zonā. Katram kolekcionāram krājumā būs šausmu stāsti par ļoti gribētām, ilgi meklētām un par bargu naudu iegādātām šķirnēm, kuras neglābjami gājušas bojā jau pirmajā vai otrajā ziemā. Tā gadās. Nereti šķirnes izdzīvo, bet tām regulāri izsalst ziedpumpuri, tādēļ ziedus varam sagaidīt varbūt reizi 3 gados. Arī tā gadās. Visvairāk cieš kolekcionāri, kuri pasūta jaunāko šķirņu stādus no pasaules vadošajām firmām, tās, protams, atrodas īrisu audzēšanai piemērotākajās vietās: Kalifornijā, Oregonā. Paiet vismaz 3 gadi, līdz varam būt droši, ka izdzīvojušās šķirnes ir aklimatizējušās un būs piemērotas Latvijas dārziem. Izvēloties šķirni, informācija par tās augšanas potencēm un ziedēšanas bagātību ir ļoti būtiska! Tas gan galvenokārt attiecas uz augstajiem īrisiem, vidējie un zemie ir ziemcietīgāki un audzelīgāki. Vietējās selekcijas šķirnes ir krietni izturīgākas, kā sīki sēklaudzīši izgājušas dabīgo atlasi, pēc tam selekcionāra atlasītas, pārbaudītas un pavairotas apstākļos, kādos turpinās augt uz ziedēt. Pagaidām gan to vēl nav visai daudz.

Ziedu dekoratīvās īpašības vairāk gan ir individuālās gaumes lieta, bet nereti šis kritērijs ir noteicošais šķirnes izvēlē, neņemot vērā visu iepriekš sacīto. Man patīk, es gribu, un nestāstiet man, ka tā tur ir līdzīga, bet labāk aug!

Īrisu kultūra ir nogājusi garu attīstības ceļu no šķirnītēm, kuras vēl varam sastapt vecmāmiņu dārzos vai vecos parkos, līdz mūsdienu ziedu fantastiskajām formām un krāsām. Pagājušā gadsimta 70. un 80. gadi bija laiks, kad intensīva selekcijas darba rezultātā krasi palielinājās ziedu lielums, uzlabojās to forma, veidojās kruzuļojums, nākošās divas desmitgades ienesa ziedos jaunas krāsas, krāsu salikumus un rakstus, kontrastainas bārdiņas, zonālos plankumus, dažādu krāsu apmales, tīklotus zīmējumus uz ziedlapām, radās plašs klāsts tā saucamo „ragaino” īrisu. Šodien jebkurš īrisu mīļotājs var atrast savai gaumei atbilstošu ziedu – no spilgtām, tīrām krāsām līdz neparastu, it kā pat nesaskanīgu un eksotisku krāsu sajaukumiem.

Kādas ir iespējas atrast izsmeļošu informāciju par īrisu šķirnēm?

1. Visplašāko informāciju, attēlus, šķirņu aprakstus, selekcionāru un audzētāju diskusijas, firmu katalogus var atrast pasaules tīmeklī – internetā.
2. Latvijā izdotos īrisu katalogos ar šķirņu aprakstiem un fotogrāfijām.
3. Īrisu ziedu izstādēs.
4. Kolekciju dārzu apmeklējumos.
5. Latvijā selekcionēto šķirņu aprakstus var atrast mūsu īrisu un gladiolu reģistrā: https://gladioluunirisuregistrs.weebly.com/

Internetā  katram interesentam noderīgākais resurss būtu pasaules vadošās īrisu audzētāju apvienības American Iris Society (AIS) vietne, kurā var atrast izsmeļošu informāciju par apbalvotajām īrisu šķirnēm, ikgadējo aptauju rezultātus, norādes uz reģionālo biedrību un klubu, kā arī komercfirmu lapām. Interesants un daudzsološs jauns projekts – tiešsaistes īrisu enciklopēdija, pašlaik tā vēl tikai top, bet jau tagad tajā var atrast konkrētu informāciju par daudzām šķirnēm, arī ziedu foto (http://wiki.irises.org/bin/view).

Protams, interneta publikāciju, it sevišķi komeraudzētāju katalogu informācija, jāvērtē kritiski. Neviens jau savā katalogā nerakstīs, ka šķirne neaug, nevairojas, slimo. Arī fotogrāfijām ne vienmēr var uzticēties,tās var būt pārāk sīkas, nekvalitatīvas vai arī gluži otrādi – veiksmīgi uzlabotas. Iespējams gūt tikai vispārēju priekšstatu par krāsojuma tipu, ziedu formu, kruzuļojumu. Neatradīsim arī atbildi uz galveno jautājumu – kā šķirne jutīsies Latvijas apstākļos.

Latvijā izdotie katalogi dod ieskatu aktuālajā šķirņu piedāvājumā, sniedz īsus aprakstus, diemžēl, izdevumu nelielā apjoma un krāsaino iespieddarbu dārdzības dēļ, krāsainās ziedu fotogrāfijas ir apskatāmas tikai mazai daļai piedāvāto šķirņu. Šobrīd plašākie un nopietnākie katalogi ir: četru kolekcionāru un selekcionāru kopējais katalogs „Laimonis un draugi. Īrisi”, kurā katru gadu var atrast ap 500 visu grupu bārdaino īrisu aprakstus, selekcionāres Ilgas Vinķeles īrisu katalogs un īrisu sadaļa dārzu centra „Hedera” dekoratīvo augu katalogā.

Īrisu izstādes sniedz lielisku iespēju katram interesentam iepazīties gan ar jaunākajām un ne tik jaunām ārzemju selekcionāru šķirnēm, gan vērtēt pašmāju selekcionāru darbus. Labāk vienreiz ieraudzīt, nekā lasīt aprakstus un piepūlēt iztēli. Plašākajās izstādēs, it sevišķi ikgadējā īrisu ziedu izstādē Latvijas Dabas muzejā, tiek demonstrēti vismaz 200 augsto īrisu šķirņu ziedi, ir no kā izvēlēties. Vai izstādē varam iegūt pilnīgu informāciju, lai droši teiktu: „Jā, šī šķirne ir kā radīta manam dārzam!”? Diez vai… Izstādē varam subjektīvi novērtēt ziedu, konstatēt, patīk vai nepatīk, sajūsmina vai atstāj vienaldzīgu. Varam paiet garām un nepamanīt izcilu šķirni, jo tās krāsa mākslīgajā apgaismojumā tiek „noēsta” (gandrīz visu izstāžu nelaime, īrisu ziedi savu īsto krāsu un mirdzumu parāda tikai saules gaismā, zieds var atstāt ļoti atšķirīgu iespaidu uz skatītāju arī atkarībā no diennakts stundas, rīta, pusdienas un vakara saulē viens zieds var atklāt tik dažādas atšķirīgas nianses… ). Varam ierakstīt savā piezīmju grāmatiņā lieliem burtiem kā absolūti nepieciešamu kādu interesantu šķirni, vairākus gadus neatlaidīgi meklēt tās stādus, apvainoties uz audzētājiem, ja neizdodas iegādāties, nezinot, ka šis īriss ir nīkulis, kurš dārzā tik tikko velk dzīvību, slimo, nevairojas. Tātad, atgriežamies pie svarīgā jautājuma – vai izstādē varam redzēt un uzzināt, kā mūsu izvēlētā šķirne uzvedīsies dārzā? Netieši varam. Ja esam pastāvīgi izstāžu apmeklētāji, redzam interesējošās šķirnes ziedus regulāri, pamanām, ka tie labi zied vairākiem kolekcionāriem, tad varam būt droši, ka ar šo šķirni problēmu nebūs. Parasti uz izstādi tiek nesti ziedi jau pietiekoši pavairotām šķirnēm. Arī izstādes konsultants savas kompetences robežās var pastāstit šo to noderīgu par šķirņu īpatnībām.

Kas paliek aiz kadra? Izstādē  mēs nevaram neko uzzināt par īrisu cera kopskatu, ziedēšanas bagātību, šķirnes veselību, pavairošanās spējām. To varam redzēt un novērtēt tikai dabā.

Kolekcijas dārzā. Latvijā ir vairāki populāri un apmeklēti citu ziedu kultūru – dienliliju, dāliju apskates dārzi. Apmeklētājiem atvērts īrisu kolekcijas dārzs sniegtu lielisku iespēju ieraudzīt un objektīvi novērtēt īrisu šķirnes to dabiskajā vidē. Tikai tā iespējams redzēt un saprast, kas vērtīgāks un noderīgāks – izstādē pamanītā milzeņa vientuļais ziedkāts, bet varbūt tomēr ziediem pārklātais vidējā īrisa cers. Krāsu spēle saules gaismā, smaržu mākonis pār lauku, līdzīgie, tomēr atšķirīgie lapu zaļie zobeni, vietējās šķirnes sakuplojušais cers blakus vārgam viesim no Kalifornijas – tā ir informācijas plūsma, kuru nevar iekonservēt fotoaparāts, to nav iespējams aprakstīt  skopās rindās katalogā. ASV un Eiropas lielākie īrisu audzētāji un selekcionāri īrisu ziedēšanas sezonā noteikuši konkrētus laikus apmeklētājiem, ļauj staigāt, pētīt, fotogrāfēt, tiesa, parasti tikai speciālā ekspozīcijas dārza daļā, ne ražošanas stādījumos. 

Cerībā, ka kādreiz īrisu fantastiskie ziedi būs redzami pie katras mājas, to skaistums mūs glābs no drūmām domām, palīdzēs pārdzīvot problēmas,

KAS JĀIEVĒRO, LAI LATVIJAS APSTĀKĻOS LABI AUGTU, ZIEDĒTU UN PĀRZIEMOTU BĀRDAINIE ĪRISI?

1. Īrisus stādīt saulainā vietā, irdenā un ūdens caurlaidīgā augsnē.
2. Bārdainie īrisi nav mitrumu mīloša kultūra. Lieks mitrums, pat īslaicīga applūšana sniega kušanas laikā tiem var būt nāvējoša, tādēļ labāk izvēlieties paaugstinātu vai slīpu vietu to stādīšanai. Neaizrauties ar īrisu laistīšanu! Aplaistīt var jaunos stādus to apsakņošanās periodā.
3. Īrisu audzēšanai piemērota augsne ar neitrālu vai pat viegli sārmainu reakciju. Īrisi patērē augsnē esošo kalciju, tādēļ augsni pirms stādīšanas ieteicams kaļķot, lietot mēslojumu, kas nepaskābina augsni. Pelni saprātīgās devās īrisiem patīk.
4. Neaizrauties ar pārmērīgu īrisu mēslošanu. Nekādā gadījumā nedot mēslojumu ar augstu slāpekļa saturu pēc ziedēšanas, ja negribat piedzīvot problēmas ar īrisu pārziemošanu, panākt lielu zaļās masas pieaugumu un vāju ziedēšanu nākamajā gadā!
5. Īrisi jāpārstāda, kad cers sakuplojis, sāk veidot tukšu vidu, pavājinās ziedēšana. Parasti augstie īrisi var augt vienā vietā 3 līdz 4 gadus, bet tas atkarīgs arī no to vairošanās.
6. Labākais pārstādīšanas laiks ir jūlijā, jo tad īrisu stādi ir labi nobrieduši un vēl paspēj līdz salam kārtīgi iesakņoties. Tomēr augstos īrisus var pārstādīt pat to ziedēšanas laikā, jo tad jaunās saknītes, kuras tikai sāk veidoties, tiek mazāk traumētas.
7. Īrisi jāstāda sekli, lai sakneņa virspuse būtu redzama. Pārmērīgi karstās un sausās vasarās to var nedaudz vairāk apraust ar augsni uz apsakņošanās periodu.
8. Lai īrisi labi pārziemotu, uz ziemu tos ieteicams piesegt. Sevišķi tas attiecas uz jaunajiem stādījumiem un jaunām, mūsu apstākļiem ne visai piemērotām šķirnēm. Nelietojiet kūdru! Nelietojiet materiālus, kas uzsūc un ilgi saglabā mitrumu vai ļoti sablīvējas. Rudenī sakneņus var apraust ar augsni, apbērt ar smiltīm, piesegt ar egļu zariem. Īrisiem mazāk kaitē sals, vairāk tieši atkušņu un kailsalu maiņa, it sevišķi pavasara pusē.
9. Vasarās neaizmirstiet regulāri pārbaudīt savus īrisu stādījumus, arī pēc ziedēšanas, lai savlaicīgi pamanītu bakteriālo puvi, kas izraisa īrisu sakneņu pārvēršanos smirdīgā masā. Sevišķi postoša var būt sabiezinātos stādījumos, siltās un mitrās vasarās. Nekavējoties izoperējiet bojātās vietas līdz veseliem audiem!
10. Lai stādījumi vasaras otrā pusē nezaudētu dekorativitāti, vēlams tos nomiglot pret lapu plankumainību ar kādu no fungicīdiem pret sēņu slimībām.

Audzēšanas pamatprasības visiem bārdainajiem īrisiem ir līdzīgas, tomēr augstie īrisi prasa visvairāk uzmanības, vidējie un it sevišķi zemie ir mūsu apstākļiem piemērotāki, labāk pārziemo, praktiski neslimo.  

Īrisu pārstādīšana

Pieredzējušam īrisu kolekcionāram ikgadēja īrisu pārstādīšana ir pierasta lieta, kolekcijas dārzs atrodas nepārtrauktā mainībā, katru gadu veidojas jaunas dobes, tiek atstādīti vērtīgāko šķirņu rezerves varianti, glābti un pārstādīti vārguļi, dalīti sabiezinātie ceri – tas ir nebeidzams process, kurā bez naža un dakšām neiztikt.

Iesācējam vai košumdārza īpašniekam, kuram daži īrisu ceri ir tikai papildinājums daudzām citu augu dažādībām, pirmo reizi turot rokā dažus iegādātus stādus vai arī mulsi uzlūkojot savu pārāk sabiezinātos stādījumus, var rasties vesela virkne jautājumu. Kad pārstādīt? Kā dalīt? Kādu vietu izvēlēties? Vai tas manis iegādātais apžuvušais stādiņš gandrīz bez saknēm vispār augs? Mēģināšu atbildēt uz galvenajiem jautājumiem.

Bārdaino īrisu pārstādīšanas termiņi.

Optimālais īrisu pārstādīšanas laiks Latvijas apstākļos ir no ziedēšanas brīža līdz jūlija beigām, augusta sākumam, bet ne vēlāk. Savas priekšrocības ir gan agrīnai, gan vēlīnai pārstādīšanai. Ja dalām īrisu ceru ziedēšanas laikā vai tūlīt pēc tās, redzam, ka vecās saknes sāk atmirt, bet jaunajā, šajā gadā izaugušajā sakneņa daļā veidojas jaunās, baltās saknītes, dažreiz vēl tikai to veidošanās vietā redzami mazi, dzelteni izcilnīši. Nokļūstot augsnē, šāds stāds strauji sakņojas, jaunās saknītes nav traumētas, tās mazāk iespaido pārstādīšanas stress. Tiesa, stāds agrīnajā pārstādīšanas periodā būs mazāks, jaunais saknenis nav vēl uzkrājis pietiekamas barības rezerves ilgstošākai uzglabāšanai, toties tam būs daudz garāks apsakņošanās un augšanas laiks līdz veģetācijas perioda beigām, lielākas iespējas, ka īriss ziedēs jau nākamajā gadā. Stādu tirgotājiem gan nākas uzklausīt pārmetumus, ka stāds neliels, saknītes niecīgas, tādēļ, iztopot publikas pieprasījumam, nākas atstāt pie jaunā stāda krietnu vecā sakneņa gabalu ar atmirstošajām saknēm.

Stādot īrisus jūlija beigās, stādi ir labi nobrieduši, izveidojuši spēcīgu lapu vēdekli un sakņu sistēmu, pie jaunā sakneņa jau var būt ieriesušies snaudošie pumpuri, kuri dos sānu dzinumus jau rudenī vai nākošajā pavasarī. Tā kā ziedpumpuri nākošā gada ziedēšanai augstajiem īrisiem mūsu apstākļos parasti veidojas augustā, kad auga dzinums sasniedzis „kritisko masu”, t.i. – lapu vēdeklis spēcīgs, ar vismaz 6 – 7 lapām, iespēja, ka pārstādītais īriss uzziedēs nākošajā gadā, ir atkarīga no veiksmīgas apsakņošanās jaunajā vietā un labvēlīgiem laika apstākļiem šajā periodā. Arī šķirnes īpatnības var būt noteicošas.

Pārstādīt agri pavasarī vai vēlu rudenī neiesaku, ja interesē eksperimenti, tos labāk veikt ar kādu vecu šķirni. Agri pavasarī pārstādītajiem dzīves cikls ir izjaukts, parasti atkopjas tikai pēc gada. Rudenī stādītie nepaspēj kārtīgi apsakņoties, mūsu nepastāvīgajās ziemās var tikt izcilāti, saknes saraustītas, sekas bēdīgas. Ja ārkārtas apstākļi spiež izrakt īrisus rudenī, labāk stādus apžāvēt un uzglabāt līdz pavasarim vēsā telpā. Esmu praksē pārbaudījis, izdzīvoja labāk par vēlīno stādījumu un pat ziedēja.

Vietas izvēle un augsne.

Augšanas pamatprasības visiem bārdainajiem īrisiem ir līdzīgas, zemie un vidējie labāk piemērojas nelabvēlīgiem apstākļiem, augstie būs jāpieskata nedaudz rūpīgāk.

Vieta – noteikti siltākā un saulainākā dārzā. Īrisi jutīsies lieliski pie mājas dienvidu sienas vai kāda mūrīša, kas atstaro saules siltumu. Var stādīt arī atklātā laukā, bet noteikti nebūtu vēlams pusēnā, starp krūmiem vai citu augu pārblīvētā dobē. Lieks mitrums, ilgi nežūstoša rasa var veicināt saslimšanu ar lapu plankumainībām vai pat bakteriālo puvi. Tiesa, arī pusēnā bārdainie īrisi var labi augt, tikai cerēt uz bagātīgu ziedēšanu būtu naivi. Ja vieta zema, vēlams atrast nelielu pauguru vai slīpumu, lai visi liekie ūdeņi ātri notek. Pat neilga stādījumu pārplūšana īrisiem var būt nāvējoša.

Augsni izvēlēsimies irdenu, ūdens caurlaidīgu, ar neitrālu vai vāji sārmainu reakciju. Skābas augsnes sagatavošanas procesā jākaļķo, var izmantot dolomītmiltus, dārza kaļķi, vislabāk abus apmēram vienādās devās, lai nodrošinātu optimālo kalcija un magnija attiecību. Ar augsnes sagatavošanu un it sevišķi mēslošanu nevajadzētu pārāk aizrauties, bārdainie īrisi labi augs jebkurā iestrādātā dārza augsnē, cenšoties to pārmērīgi uzlabot, varam sagādāt sev lielas problēmas. Mans uzskats, ka organiskos mēslojumus, kompostus, kūdru, melnzemi labāk turēt tālāk no īrisiem. Vislielākos pārdzīvojumus man sagādājusi bakteriālā puve tieši šādā – auglīgā, organiskām vielām bagātā augsnē. No slāpekļa mēslojumiem vai kompleksajiem ar augstu slāpekļa saturu arī labāk atturēties. Normālā dārza augsnē īrisi lieliski jutīsies pat vairākus gadus bez kādas papildu mēslošanas. Ja augi veido lielas, tumši zaļas lapas, bet ziedēt pat nedomā, viens no iemesliem būs pārmēslošana.

Ja augsne smaga, mālaina, iesaku iestrādāt tajā rupju smilti vai sijātu granti, to var darīt arī tikai īrisa stādīšanas vietā, ja audzēsim tikai dažus cerus. Vieglā smiltī noderēs mālzemes piedeva.

Īrisu stādi, to sagatavošana, stādīšanas process.

Īrisa stāds – tas ir lapu vēdeklis, kurš saīsināts līdz apm. 15 cm, sakneņa gabals un saknes, kuras arī saīsinām proporcionāli lapu virsmai. Praktiski darām tā: saņemam saknes saujā līdz ar sakneni, visu lieko, kas karājas ārā, nogriežam. Ja stādām agri, pirms jaunās saknītes izveidojušās, lapas labāk apgriezt vēl īsākas. Vecās saknes šajā gadījumā var izmantot tikai stāda nostiprināšanai augsnē, citas praktiskas vērtības tām vairs nav. Ja jātiek galā tikai ar dažiem sakuplojušiem ceriem savā dārzā, nav obligāti tos izrakt pinīgi, var ar nazi atdalīt kaut katru otro sakneni, ar dakšām pacelt un atdalītās cera daļas izvilkt no zemes. Izkustināto augsni ap ceru piebrienam, iegūtos stādus sagatavojam kā augstāk minēts un stādām jaunā vietā.

Mēs ar kolēģiem jokojam, ka labu īrisa stādu var nomest zemē, piemīt ar kāju un viņam jāaug. Faktiski tā arī ir, jo bārdainie īrisi jāstāda sekli, sakneņa virspusei jābūt redzamai augsnes līmenī. Stādīšanas vietā izveidojam bedrīti, kurā ietilpst saknes, vidū pauguriņu, uz kura uzsēdinām stādu, ja esam perfekcionisti, izkārtojam saknītes vienmērīgi, pieraušam augsni un stingri pieblietējam. Sausā laikā var apliet. Turpmāka laistīšana būs lieka, īrisiem pietiek ar minimālu augsnes mitrumu. Ja jaunās saknītes vēl īsas, stādu vēlams nostiprināt. To var darīt, piespraužot sakneni pie augsnes ar koka kāsīti, saliektu stiepli, atsienot stādu pie aizmugurē iesprausta mietiņa – ko nu kurš atrod par ērtāku.

Stādīšanas attālums atkarīgs no stādījuma tipa un mērķiem. Jārēķinās, ka normālā stādījumā, kuram paredzama pārstādīšana pēc 3 – 4 gadiem, vairāk kā 4 augsto īrisu stādus uz 1 m2 nebūtu ieteicams likt. Ja dekoratīvā stādījumā gribam ātrāk iegūt bagātīgas ziedēšanas efektu, varam stādīt biežāk, nesadalīt stādus pa vienam, tad gan katru grupu vajadzētu veidot no vienas šķirnes.

Vēl daži jautājumi…

Vai īrisi ziemā jāsedz? Jaunos stādījumus, arī šķirnes ar zemu ziemcietību piesegt būtu vēlams. Iestājoties salam, var uzbērt uz redzamajiem sakneņiem smilti, cerus pārklāt ar egļu zariem, ja draud ekstrēms kailsals, segumu var papildināt ar sausām koku lapām. Nevajadzētu lietot blīvus, mitrumu uzsūcošus segmateriālus. Pavasarī liekais segums jāaizvāc savlaicīgi, par vēlu atsegtie īrisi vairāk cietīs salnās.

Vai jāapgriež īrisu lapas pēc ziedēšanas? Viennozīmīgi – nē! Pēc īrisu noziedēšanas ieteicams izlaust ziedkātus līdz saknenin, jo tajos var sākties puve. Lapu virsma jāsaglabā maksimālā, jo tās ražo barības vielas saknenim un ziedpumpuriem. Ja parādās lapu plankumainība, ieteicams tās miglot ar kādu no fungicīdiem pret sēņu slimībām.