Kā sakuras nokļuva Rūjienā?
Ainavu arhitekts Aivars Blūms
Daiļdārzniece Jana Baltiņa
Sakuras
Ternejas parks Rūjienas pilsētas centrā lepojas ar dendroloģisku daudzveidību un īpašu eksotisku rotu – sakuru dārzu. Parkā aug 4 veidu sakuras, kurām ir īpašs stāsts.
Kā sakuras nokļuva Rūjienā?
Kopš Rūjiena 2008.gadā noslēdza sadraudzības līgumu ar Japānas pilsētu Higašikavu, abas pilsētas vieno ciešas draudzības saites. Viens no šīs draudzības simboliem ir sakuru dārzs Rūjienas pilsētas centrā, Ternejas parkā. Šis stādījums ir īpašs ar to, ka sakuras uz Rūjienu nokļuva, nevis no kādas Eiropas stādaudzētavas, bet gan ar lidmašīnu atceļoja no pašas Japānas. Tālo ceļu mērojošās sakuras šobrīd rotā ne vien Rūjienas pilsētas parku, bet arī tās iedzīvotāju dārzus.
Higašikava ir neliela pilsēta (7,5 tūkst. iedzīvotāju), kas atrodas Hokaido – vistālāk uz Ziemeļiem novietotajā Japāņu salā. Tur tāpat kā Latvijā ir visi četri gadalaiki un kalnos sasnieg pat 6-8 m dziļš sniegs. Lielāko salas daļu aizņem dabas parks.
Sakura ir Japāņu ķiršu koks, kas ir ne tikai skaists, bet īpaši nozīmīgs japāņu tradīcijām, mākslai un pat filozofijai, tā košais ziedēšanas laiks ir visai īss. Sakura ir gan Japānas simbols, gan japāņu tautas mentalitātes sastāvdaļa, gan arī japāņu dabas brīnums, turklāt šie ķirši ir tikai dekoratīvi un nenes augļus.
Japānā darbojas Sakuras asociācija, kuras mērķis ir izveidot Sakuru aleju Baltijas valstīs, kas būs miera un sadraudzības simbols. Pasaulē sakura tiek uzskatīta par Japānas simbolu kopā ar kimono, geišām un tējas ceremoniju. Japānas akvareļos trauslais sakuras zieds ieņem ievērojamu vietu, tāpat arī porcelāna apgleznošanā un vēdekļos. Sadzīves tradīcijā Japānā ietilpst ģimeniski pasākumi parkos un dārzos sakuru ziedēšanas laikā, kad dalībnieces skaistajam notikumam par godu ietērpjas kimono. Dažās valstīs sakuru ziedēšanai veltīti festivāli, kuros cilvēki rīko piknikus un bauda dabas skaistumu. Arī Rūjienā ik gadu notiek sakuru ziedēšanas svētki.
Dekoratīvajiem ķiršiem ir daudz sugu un šķirņu.
Viens no visvecākajiem un skaistākajiem dekoratīvajiem Japānas ķiršiem ir Prunus yedoensis. Blīvi sazarojies, plaši iepleties krūms zied vienkāršiem ziediem, vispirms maigi rozā, pēc tam baltā krāsā. Ziedu bagātība ir milzīga un to smarža maiga. Rudenī lapas krāsojas no dzeltenām līdz ķieģeļkrāsas. Dārzos sevišķi iecienīti ir Japānas ķirši. Tā sauc Prunus sugas, kuru dzimtene ir Japāna un Ķīna, un šķirnes, kas izveidotas no tām.
Dekoratīvais ķirsis (Prunus subhirtella) Japānā tiek audzēts jau gadsimtiem ilgi. Šā ķirša šķirnes ir ieteicamas nelieliem dārziem: `Fukubana’ (tumši rozā, viegli pildīta, ar nedaudz pārkarenu augumu), ‘Pendula Rubra’ (rozā, pārkareni, skaisti, spēcīgi dzinumi) un ‘Autumnalis ’, kas izceļas pārējo šķirņu vidū, jo savus baltos, puspildītos ziedus kā izņēmums atver jau no novembra. Diemžēl sals tos nežēlo.
Esošos japāņu ķiršus papildina Prunus sargentii Accolade šķirnes sakuras. Burvīgi skaists hibrīds ir ‘Accolade’, kura rozā ziedi parādās pie koka ar plašu vainagu un nedaudz pārkareniem zariem.
Japānas ķirša (Prunus serrulata) šķirnes zied no aprīļa līdz maijam. Klasiskas šķirnes ir ‘Kazart (tumši rozā, pildīta, salcietīga), ‘Kiku-Shidare-Sakura’ (maigi rozā, pildīta, pazīstamākā nokarenā šķirne), ‘Amanogawa’ (maigi rozā, nedaudz pildīta, smaržīga, ar kolonveida augumu) `Pink Perfection’ (rozā, pildīta, bagātīgi ziedoša), ‘Shirotae’ (balta, vienkārša vai puspildīta, ar plašu augumu ar horizontāliem zariem), ‘Tai Haku’ (balta, vienkārša), ‘Shirofugen’ (sākumā rozā, tad balta, pildīta, zied no maija līdz jūnijam, ziedi nokarenos ķekaros).
STĀDĪŠANA
Stādīšanas laiks – pavasaris vai rudens. Dekoratīvos ķiršus stādiet saulainā vietā. Tas veicina ziedēšanu un košu lapu krāsojumu rudenī.
Sakurām nepieciešama caurlaidīga, ar humusu bagāta augsne. Augiem patīk nedaudz kaļķaina augsne, savukārt tie ļoti slikti panes smagas, slapjas augsnes. Stādāmo bedri izrociet divreiz lielāku par sakņu kamolu. Zemi samaisiet ar kompostu un mēslojumu. Nedaudz bagātinātās augsnes ieberiet bedrē. Stādu izņemiet no konteinera un iestādiet tik dziļi, cik dziļi tas pirms tam atradās konteinerā. Neapberiet potcelmu ar augsni.
Līdzās sakņu kamolam iedzeniet apaļkoka mietu, lai ķirsim nodrošinātu stingru balstu, tā lai tas neietiecas ķirša vainagā. Tad visapkārt piepildiet ar augsni. Saudzīgi piemīdiet. Noslēgumā stādu bagātīgi aplaistiet. Stāda stumbru piestipriniet pie balsta mieta.
KOPŠANA
Ja pieturas sauss laiks, jaunajam stādam nepieciešama laistīšana. Augsni sakņu rajonā mulčējiet ar mizu mulču vai apstādiet ar augiem. Dekoratīvos ķiršus var kombinēt ar daudziem pavasara ziediem.
Sīpolpuķes, piemēram, dzeltenās vai baltās narcises, visu krāsu tulpes, zilsniedzītes un sniedzītes. Tomēr domājot par dekoratīvā ķirša iesaistīšanu kompozīcijā, ir jābūt ļoti uzmanīgiem, jo bieži vien krāsas, kas sākotnēji var šķist piemērotas viena otrai, patiesībā rada nevajadzīgu konkurenci un rezultātā neizceļas neviens no kompozīcijas augiem, bet arī kopskats ir haotisks.
Augošos dekoratīvos ķiršus mēslojiet ar organisko pilnmēslojumu un kompostu. Sausos un uz iekšpusi vai krusteniski augošos zarus likvidējiet, potētajām šķirnēm arī visus mežonīgos dzinumus no potcelma.
Labākai pārziemošanai uz sakņu rajona izkliedējiet sausu kompostu vai lapas.
Dekoratīvajiem ķiršiem var uzbrukt dažādu tauriņu kāpuri (plūmju vērpēja, dažādu tīklkožu, vērpēju, tinēju). Tiklīdz esat tos pamanījuši, kāpurus jāapsmidzina ar Bacillus thuringiensis. Visi bojātie zari jāizgriež. Ja invāzija ir plaša, jāapsmidzina ar piemērotu insekticīdu.
Pateicoties dārznieku rūpēm, kārtīgi ieziemotie, maigie sakuru stādi ir izdzīvojuši Ziemeļlatvijas bargās ziemas un pavasarī priecē ar gaišrozā ziediem.