Krūmu, koku un ziemciešu apgriešana rudenī
Guna Rukšāne, zemnieku saimniecībā “Jaunrūjas”
Es nesākšu ar darāmajiem darbiem, bet slavas dziesmu klinšrozītei un hortenzijai, jo, vai ir vēl kāds augs, kas raisītu ziedus no pusvasaras līdz salnām. Hortenzijas krūma ziedi iziet visas krāsu pārejas – balts, rozīgs, tad tumši rozā un beidzot brūni noziedējušo ziedu čemuri, kurus var atstāt arī ziemas priekam. Ja hortenziju nav nepieciešams apgriezt (man gan to izdarīs stirnas), tad klinšrozītei apgriešana pat ļoti vēlama – nākamajā gadā ziedēs bagātīgāk. Piedevām tās zied periodā, kad ziedošu krūmu ir vismazāk.
Laiks ir patīkams un tad tik šķēres rokā un uz priekšu. Kāds koku speciālists reiz teica: „Jūs nevarat nogriezt par daudz, tikai par maz.” Jā, ir tādi teicieni, kas ir jāpieliek pie sienas. Otrs: „Jūs nevarat iestādīt rozi par dziļu, tikai par seklu.”( potējuma vietai jābūt vismaz 5 cm zem zemes). Trešais: „Jūs nevarat koku iestādīt par seklu, tikai par dziļu.”
Atgriežoties pie apgriešanas – krūmi bagātīgāk veidos kuplu vainagu, ja apgriezīsiet vainagu visai zemu. Daudzi krūmi, ja ļautu, izaugtu nesamērīgi gari un kļūtu arvien retāki un skrajāki krūmu apakšējā līmenī. Vēl tagad atceros bērnībā dzirdēto, ka apgriezti mati aug kuplāki. Kas attiecas uz matiem – nezinu, bet var un vajag izgriezt vecos, pāraugušos ceriņu, jasmīnu un citus krūmus, ja tiem ziedkopas ir vairs tikai galotnēs. Var pat rīkoties visai radikāli un atstāt vien pusmetru augstus stumbeņus – uz galvošanu pēc pāra gadiem no jaunajām atvasēm būs izveidojies skaists kupls krūms, ja vien spējat pārdzīvot tādu stumbeņu periodu. Arī kalnu priedi visvieglāk ierobežot augumā tieši izlaužot jaunos dzinumus. Tas gan jādara jau vasaras sākumā. Cik dzīvelīgs ir grimonis! Viengad kaut kā nebiju rudenī apgriezusi un pavasarī skatos, cik daudz apsalušu zaru. Ņēmu un bez žēlastības veidoju apaļu vainagu un, skat, lēni un negribīgi, bet pamazām sāk dzīt dzinumus un vasaras vidū – kāds skaists kupls krūms. Jāapgriež arī skujeņi, ja negribat, ka tie veido briesmīgu mežu. Daži zinātrāji retina pat magnoliju, jo tad ziedēšanas laikā izceļas gleznie ziedi. Taču tā nav apgriešana, bet zaru izgriešana.
NB! Ir krūmi, kurus drīkst griezt tikai pēc noziedēšanas (spirejas, forsītijas), jo tiem ziedpumpuri veidojas uz divgadīgiem dzinumiem
Nekur jau nepaliks arī īsts sals, jo pirmās salnas bija tikai signāls, ka jāparūpējas par dālijām, gladiolām un vārīgajām podu kultūrām, kuras vai nu bija jāizrok vai jāienes ziemošanas telpās. Domājams, ka lapas ir nogrieztas arī ziemcietēm – peonijām, flokšiem, astilbēm utt. Pagājušajā rudenī dienlilijām un Sibīrijas īrisiem atstāju lapas ar domu – paskatīsimies kā būs, jo dabā taču tām neviens lapas negriež. Pavasarī brūnie laksti nekādi daiļie gan nebija, bet jaunie asni ņipri spraucās caur lapu mudžekli un ziedēja arī tikpat krāšņi kā parasti. Perfekcionistiem tas ir pilnīgi nepieņemams stāvoklis, bet kādā nomaļākā stūrī savā vaļā varētu netraucēti augt arī neapgrieztas ziemcietes.
Viss ir glīti apgriezts un tad nekas cits neatliek kā sākt segšanas procesu. Lapas vai kūdra, kas nu ir, tas jāizmanto, jo kā salīgs cilvēks aukstā laikā siltāk saģērbjas, tā arī audziņam nemaz tā negribas drebināties salā. Rozēm uzber pamatīgu konusu, bet pirms nav stipri sali (-10) nav ieteicama nekāda segšana – pat ne ar egļu zariem, lai neizsūt. Tagad jau nevar saprast, vai silts neturēsies līdz Ziemsvētkiem. Ziemcietēm der mulča dažu centimetru kārtiņā, jo tāpēc jau tās ir ziemcietes. Lai kā gribētos nesegt jaunos kociņus, tomēr, līdz tie sasniedz 2 metru augstumu, nepieciešamas rūpes. Katalpa, tulpju koks, kociņi ar augststumbru potējumiem ir īpaši vārīgi, tad nu tiem vajag sagādāt cienījamus ziemošanas apstākļu –vēl jau nevajag segt, bet sagādāt materiālus gan.
Ar mākslinieka dvēseli apveltīti cilvēki var veidot formas tūjām – apaļas bumbas, piramīdas pat kvadrātus, bet dabiskuma cienītāji vien nedaudz apgriezīs zariņu galotnītes kupluma veidošanai. Braucot pa šoseju, mēs ar Jāni ievērojām, ka „Rasu” iebraucamajā ceļā aug vairākas apaļformu priedītes. Painteresējoties, vai tā būtu kāda jauna šķirne, saņēmām atbildi, ka tās apgriezis mājas saimnieks Ēvalds Kaļva, lai netraucē blakus augošajām liepiņām. Lai arī mērķis visai pragmatisks, bet rezultāts lielisks un rāda, ka apgriezt var, ja ne visu, tad arī parastās priedes pacieš frizēšanu.
Beidz krist lapas un tās pamazām jāsakasa un pirmās uz kompostu, bet beidzamās puķu dobēm, kuras jāpiesedz. Tāds jaunums man, runājot par lapām, kuras te Raiskuma pusē joprojām dedzina, ir lapu aiznešana uz sakņu dārzu. Šobrīd gan ir vējains, bet no rītiem, kamēr lapas ir miklas, tās var uzvest uz dārza – būs mēslojums un arī indīgie dūmi neindēs apkārtni.
Nobeigumā par vienīgajām divām puķītēm, kas man vēl zied –tie ir rudenī ziedošie krokusi un vēlziedes. Šķiet, ka mēs vēl neesam apjautuši rudens krokusu esamību un rudenī runājam tikai par miķelītēm un vēlziedēm, bet zila vai balta krokusa sejiņa būtu skaists rudens iepriecinājums. Krokusi gan atveras tikai uzspīdot saulei, kura, lai arī rudenī reti, tomēr iepriecina arī mūs. Toties to ziedēšana ir daudz ilgāka nekā pavasarī, kad reizumis krokusi nozied trijās-četrās karstās dienās.
