Atjaunotais Kokmuižas pils parks aicina izbaudīt tā krāšņos stādījumus un pastaigas simtgadīgu koku alejās, kā arī aplūkot Latvijā pirmo un pagaidām vienīgo publiski apskatāmo sfērisko Saules pulksteni.

Kokmuiža (Kokenhof) pirmo reizi vēstures avotos pieminēta jau 1582. gadā. Mūsdienās redzamās neobaroka stilā celtās ēkas pamati likti 1880. gadā, kad to pārvaldīja vācbaltiešu muižnieku Šrēderu dzimta. Pils vēsturiskajā kompleksā ietilpst arī alusdarītava, ķieģeļu ceplis un, protams, parks, kas savulaik varēja sacensties skaistumā ar krāšņākajiem Rietumeiropas dārziem un parkiem.

19.gadsimta sākumā te, tēva muižā, savu daiļdārznieka darbību aizsāka Nikolajs Anderss fon Hartviss (1793–1860), kurš vēlāk kļuva par Ķeizariskā Ņikitas botāniskā dārza vadītāju Krimā un selekcionējis ap 200 rožu šķirņu. Angļu stila parku 19. gadsimta beigās izveidoja muižas toreizējais īpašnieks Teodors Heinrihs fon Šrēders (1834–1903). Aptuveni 8 ha lielajā parkā tika izveidoti vietējo sugu koku un atsevišķu eksotu stādījumi, ierīkoti dīķi, grantēti celiņi un septiņas dažādu koku, toskait ozolu un gobu, alejas, kas stiepušās uz visām debess pusēm. Piecas no tām vēl ir saglabājušās.

Pēdējos gados Kokmuižas pils un tās apkārtne ir sakopta un atjaunota, saglabājot un izceļot tās vēsturiskās un arhitektoniskās vērtības. 2012. gadā Kokmuižas parks tika rekonstruēts, izveidots arī jauns pils parters un tā centrā novietots Latvijā pirmais publiski apskatāmais sfēriskais Saules pulkstenis. Parka apstādījumus papildina vienkārši audzējami un izcili dekoratīvi augi – dienziedes, Sibīrijas īrisi, peonijas un citi.

Kokmuižas pils kompleksu var aplūkot individuāli vai arī gida pavadībā, iepriekš piesakoties. Kopš 2015. gada pilī ik gadu vasaras nogalē notiek vērienīgi Kokmuižas svētki ar bagātīgu kultūras pasākumu programmu.