Lielstraupes pils parks ieskauj izcilu kultūrvēsturisku objektu – Lielstraupes viduslaiku pils un baznīcas kompleksu, kas slejas pašā autoceļa A3 malā.

Jau iztālēm ikviens garāmbraucējs pamana cēlo pils torni ar tā graciozajām baroka aprisēm. Tuvojoties pilij, skatam paveras valdzinošais pils atspulgs dīķa mierīgajos ūdeņos, bet ceļa malā stiepjas noslēpumains laukakmeņu mūris, kas vilina iegriezties un atklāt šo īpašo vietu.

Pils un baznīcas vēsture sniedzas astoņu gadsimtu senatnē. Tā vēsta par Livonijas arhibīskapijas laikiem, par fon Rozenu dzimtu, kas šo vietu vienmēr lolojusi un pēc katras nopostīšanas atjaunojusi. Tā stāsta arī par vietējo kopienu, kurai pils vienmēr simbolizējusi piederību un identitāti, kā arī par Straupes evaņģēliski luterisko draudzi, kas gadsimtiem ilgi rūpējusies gan par baznīcu, gan tai līdzās esošo Dvēseļu dārzu.

Parks ap pili nav liels, taču tajā saglabājusies liepu aleja un vēsturiskās koku rindas, kas aicina nesteidzīgā pastaigā un ļauj vaļu iztēlei. Vietā, kur 18. gadsimta otrajā pusē tika izveidots regulārs parks, kādreiz atradās nelielā Hanzas pilsēta Roop ar tirgotāju namiem un zemnieku sētām. Parkā joprojām saglabājusies arī neparasta celtne – atsevišķi stāvošs koka zvanu tornis.

Lai gan pils parks un pagalms vēl gaida savu atjaunošanu, to īpašā atmosfēra lieliski papildina Lielstraupes pils svētkus, kas ik gadu augusta beigās pulcē apmeklētājus no tuvienes un tālienes. Viduslaiku un baroka mūzika, senie amati, piemirstu garšu baudījums un, protams, pils īpašā marcipāna tarte piešķir šai vietai neatkārtojamu, itālisku šarmu.