Turaidas muzejrezervāta Mežaparks, kas aizņem 6,1 ha no rezervāta kopējās platības, ir dabas telpa ar izteiktu reljefu, astoņām vēsturisko dīķu vietām, upītes gravu un dabīgu koku apaugumu. 20. gadsimta sākumā Mežaparka ainavu veidoja Turaidas muižai piederošas ganības, pļavas un aramzeme ar lieliem kokiem lauka vidū, kas saglabājušies līdz mūsdienām. Daļu teritorijas klāja dīķu kaskāde, kas tika izveidota zivsaimniecības vajadzībām. Atjaunotajā Mežaparkā atkal spoguļojas dīķi, un tajos apskatāmi restaurētie vēsturiskie ūdens līmeņa regulatori – meniķi. Reljefajā ainavā izceļas trīs īpaši koki – mežābele, priede un ozols –, kas atbilst dižkoka statusam. Vecie lapkoki kalpo par piemērotu mājvietu dažādiem kukaiņiem, arī īpaši aizsargājamajam lapu praulgrauzim (Osmoderma eremita). Katrā gadalaikā Mežaparks, pateicoties tā augu daudzveidībai, atklāj citu sava skaistuma šķautni. Turaidas muzejrezervāta Mežaparks veidots kā vieta, kas ļauj baudīt klusumu, veicina cilvēka fizisko un garīgo spēju atjaunošanos un rosina izpratni par dabas vērtībām. Parka teritorijā ir ierīkotas atpūtas vietas, kā arī uzstādīti informatīvie stendi, kas sniedz iespēju iepazīties ar apkārt esošajām dabas vērtībām, palīdz tās saskatīt un izprast to nozīmi kvalitatīvas cilvēka dzīves veidošanā. Mežaparks ir piemērota vieta, kur vecākiem kopā ar bērniem gūt ierosmi dabas izzināšanai. Dzīvot saskaņā ar dabu – tā izsenis bijusi viena no augstākajām latviešu senču gudrībām. Turaidas muzejrezervāta Mežaparka teritorijā katrs augs, kukainis vai kritala var kļūt par kāda stāsta galveno varoni, ar kura palīdzību tiek izprasta smalki strukturētā vienotā kārtība, kas valda dabas telpā.