Mistiskā salvija – dārza rota un dziedinātāja

Marija Palusalu (Maria Palusalu), Palusalu dārzs

Balstoties uz dažādiem avotiem, salvijas ģints ietver vairāk nekā 700 sugu – gan viengadīgus, gan daudzgadīgus augus, gan ziemcietes ar zaļiem lakstiem, gan puskrūmus ar kokainiem kātiem. Salvija ar tās dažādajām niansēm un tradicionāli zilajiem ziediem ir iecienītākais augs stiebrzāļu vai rožu dobēs. Salvija ir arī augstvērtīgs garšaugs un ārstniecības augs, tādēļ noteikti ir cienīgs, lai tam iedalītu nozīmīgu vietu dārzā.

Turklāt sava dekoratīvā izskata un ārstniecisko īpašību dēļ salvija piesaista kukaiņus, kas palīdz kultūraugu un dekoratīvo augu apputeksnēšanā. 

Salvijas ar dziedniecisku iedarbību 

Ārstniecības salvija (Salvia officinalis) ietilpst senāko zināmo ārstniecības augu saimē. Ārstniecības salvijas dzimtene ir Vidusjūras zemes. Jau antīkajā laikmetā un viduslaikos salviju pielietoja dziednieciskos nolūkos, un arī mūsdienās ārstniecības salvija tautas medicīnā ir neaizvietojams ārstniecības augs. Ārstniecības salvija iecienīta arī kā garšaugs, galvenokārt jau Vidusjūras virtuvē: to pievieno salātiem, gaļas, zivju un olu ēdieniem.

Ārstniecības salvijas lapas tiek novāktas pirms ziedēšanas. Augu mēdza lietot ēstgribas uzlabošanai, kā arī dizentērijas, pūžņojošu augoņu, niezes, urīnpūšļa saslimšanu, miegainības, plaušu karsoņa, saaukstēšanās, krampju, trauksmes un locītavu sāpju gadījumā. Salvijas sastāvā esošās miecvielas un rūgtvielas veicina gremošanu, mazina vēdera uzpūšanos un palīdz pret kuņģa un zarnu krampjiem. Ārstniecības salvija satur ēteriskās eļļas, kurām piemīt antibakteriāla un daļēji arī antivirāla iedarbība. 

Salvijas tēju lieto arī, kad nepieciešams mazināt piena veidošanos, noslēdzot zīdīšanas periodu. Tomēr ar ārstniecības salvijas lietošanu nevajadzētu pārspīlēt – trīs tasītes salvijas tējas dienā ir pilnīgi pietiekošs daudzums, kuru nedrīkstētu pārsniegt. 

Ārstniecības salviju var lietot arī kā dekoratīvo augu, turklāt ne vien tās violeti zilgano ziedu dēļ –  arī ziemā tā saglabā savu košumu, jo nenomet lapas, kas izskatās ļoti skaisti. Ārstniecības salvijai ir selekcionētas arī šķirnes ar krāsainām lapām: ‘Aurea’ (ar dzeltenām lapām), ‘Icterina’ (ar dzelteni zaļām lapām), ‘Purpurascens’ (ar blāvi violetām lapām), ‘Tricolor’ (ar trīs krāsu lapām). Lai gan selekcionētās šķirnes sava izskata dēļ ir ļoti efektīgas, Igaunijas klimatiskos apstākļos tās nav pārāk salcietīgas. Apakšsuga (ārstniecības salvija) samērā labi iztur aukstumu, tai nepieciešama viegla augsne un saulaina dārza zona. Ja salvija aug pārlieku mitrā vietā, tā kļūst vārīga pret aukstumu.

Salvijām sastopamas arī citas sugas ar dziednieciskām īpašībām. Ievērojamākā noteikti ir Salvia hispanica jeb Spānijas salvija, saukta arī par Čia salviju: tās sēklas tiek lietotas uzturā kopā ar dažādiem citiem ēdieniem ar mērķi mazināt svaru vai sirds un asinsvadu slimību riskus. Spānijas salvija ir viengadīgs augs. 

Izteiksmīgās salvijas puķu dobē 

Salvia nemorosa jeb birztalu salvija ir viena no zināmākajām salviju sugām, kuru ļoti plaši pielieto arī ainavu izveidē, tā ir salcietīga un piemērota mūsu klimatiskajiem apstākļiem. Birztalu salvijai ir daudz šķirņu ar garu ziedēšanas laiku – no jūnija līdz septembrim. Ar saviem uz augšu izslietajiem, sveces formu atgādinošiem ziediem augs kalpos par lielisku kontrastu gandreņu, ehināciju, pelašķu, uzpirkstīšu, rasaskrēsliņu un rožu dārzā. Arī pēc ziedēšanas stāvās ziedkopas rudenī iekrāsojas melnas un puķu dobē veido interesantu struktūru. Klasiskās un plašāk zināmās šķirnes ir ‘Caradonna’ (violeti zila, 50 cm augsta), ‘Mainacht’ (zila, 50 cm augsta), ‘Blauhügel’ (zila, 50 cm augsta), ‘Ostfriesland’ (violeti zila, 40 cm augsta), ‘Amethyst’ (rozā, 50 cm augsta), ‘Schneehügel’ (balta, 50 cm augsta). Ļoti maza un kompakta šķirne ir ‘Markus’, kas lieliski papildinās arī akmensdārzu. Lai birztalu salvija labi augtu un bagātīgi ziedētu, tai nepieciešama sausa, saules apspīdēta vieta.

Salvia verticillata ‘Purple Rain’ jeb mieturu salvija veido augstu (līdz 60 cm) un zarainu stublāju, purpurkrāsas ziedi izkārtoti blīvos pušķos. Tā piemērota dārzos ar savvaļai pietuvinātu ainavu. Mieturu salvija ‘Purple Rain’ ir viens no ievērojamā ainavu dizainera Pīta Audolfa iecienītākajiem augiem. Suga ir salcietīga un piemērota Igaunijas klimatiskajiem apstākļiem, kā arī pati pavairojas. Līdzīgi citām sugām, arī šī mīl saulainas, ūdeni caurlaidīgas, trūdvielām bagātas un sausas vietas. Augam piemērotas ziemciešu dobes, kuras lielāko dienas daļu pakļautas tiešajiem saules stariem, lai gan arī īslaicīga ēna nenāks par sliktu. Tā lieliski sader ar rozēm, tāpat mieturu salviju gan atsevišķi, gan grupā ar citiem augiem var audzēt ziemciešu dobēs un slēgtos traukos. Veco augu sadalīšana un atjaunošana ik pēc pāris gadiem pagarinās mieturu salvijas mūžu un veicinās augu ziedēšanu.

Salvia sclarea jeb muskata salvija ir ļoti dekoratīvs divgadīgs augs. Pirmajā gadā tā uzaudzē bagātīgas lapas, bet nākamajā gadā zied. Ar saviem izteiksmīgajiem ziediem, augstajām lapām un aromātu ziedēšanas laikā tā piesaista kukaiņus. Mīl saulainas un sausas vietas. Auga lapas ir jutīgas pret gliemežu uzbrukumiem. Dārzā lieliski saderēs ar lavandu. Ziedus un lapas var pievienot pankūku mīklai; agrāk šo salviju pielietoja arī kā vīna aromatizētāju. No muskata salvijas gatavo vērtīgu ēterisko eļļu, ko pielieto aromterapijā ar mērķi izsaukt pozitīvas emocijas.

Salvia guaranitica ‘Amistad’ ir mazprasīga salvija un izceļas ar savu īpašo zilo toni, tai vēl nav piešķirts igauniskais nosaukums. Augs nav salcietīgs, jo tā dzimtene ir siltā Meksika, bet to var audzēt kā efektīgu viengadīgu ziedošu rotu. Ar saviem ziediem salvija priecēs no maija beigām līdz pat rudens salnām, sasniedzot 90-120 cm augstumu un tikpat lielu platumu. Dārzā tā lieliski papildinās stiebrzāles un citas ziemcietes, kā arī, piemēram, vasaras dālijas.

Salvia azurea ‘Grandiflora’ jeb debeszilā lielziedu salvija – kā jau nosaukums vēsta, tā ir salviju suga ar ziediem intensīvi zilā krāsā, kas zied līdz rudenim un lieliski piemērota savvaļai pietuvinātās ainavās vai dobju ansamblī. Lai gan augs nav pārāk salcietīgs, tā skaistums ir tā vērts, lai piešķirtu īpašu vietu dārzā. Salvija labi aug kaļķainā un neauglīgā augsnē saules apspīdētās zonās – šādās vietās zem agroplēves augs var pat pārziemot. Piemēroti dārza partneri noteikti solās būt rudens asteres, monardas, veronikas, ehinācijas, rudbekijas un stiebrzāles. 

Salvia viridis jeb raibziedu salviju grezno balti, violeti vai rozā ziedi, kurus Igaunijā audzē kā viengadīgu kultūru. Ziedu vārpas var izmantot gan kā grieztos ziedus, gan kaltētā veidā sauso ziedu kompozīcijās. Augam tīk saulainas dārza zonas, tas var augt arī slēgtos traukos vai balkona kastēs. Sēklas jāsēj tieši apstādāmajā vietā un pēc tam jāretina vai arī jāsēj pa vienai sēklai, ievērojot vajadzīgo attālumu (20 cm). Sākumā var izaudzēt arī stādus, tādējādi paātrinot ziedēšanas laiku. Izmērcētu raibziedu salviju šķidrumu var pielietot vairāku slimību ārstēšanai. 

Salvia farinacea jeb miltainā salvija ir viena no zināmākajām sugām, kuru izmanto pilsētas apstādījumos vai audzē piemājas dārzos. Tā mīl saulainas, auglīgas vietas ar labu drenāžu. Dārziem salvija ar savām augstajām vārpām piešķir izteiksmīgu akcentu. Piemērota gan puķu dobēs, gan slēgtos traukos. Miltainās salvijas lieliski piemērotas gan kā grieztie ziedi, gan arī kaltēšanai ziemas kompozīcijām. Augu ir vienkārši audzēt, jo lielākoties to nepakļauj nedz slimības, nedz kaitēkļi. Jaunajiem augiem nokniebjot galotnītes, labāk attīstīsies ziedkopas.

Salvia splendens jeb spilgtā salvija kā viengadīgs augs arī plaši tiek pielietota pilsētas apstādījumos un piemājas dārzos. Ziedu krāsa var sniegties no spilgti sarkanās līdz gaiši dzeltenai vai vīna sārtai. Salvija labi aug auglīgā zemē saulainā vietā. Šai sugai ir daudz dažādu šķirņu, kuru augstums sniedzas no 15 cm līdz 1,2 m. Pie mums izplatītākā noteikti ir šķirne ar izteiksmīgiem spilgti sarkaniem ziediem.

Daudz salviju sugu un šķirņu var aplūkot Palusalu dārzā, kur dažādas salvijas aug līdzās stiebrzālēm un ziemcietēm.