Peonijas – rozes bez ērkšķiem

Anu Nurmsalu, “Kaevandi” saimniecība

Domājams, daudzus no mums saista atmiņas par vecmāmiņas dārzā augošajām skaistajām peonijām. Tradicionāli tās ir rozā vai baltas, lai gan populāras ir arī agrās peoniju šķirnes ar sarkaniem ziediem. Tomēr peoniju pasaule ir krietni vien bagātāka. 

Peonijām, kuru latīniskais nosaukums ir Paeonia, ir gandrīz 40 sugu. Savvaļā šie greznie augi sastopami Viduseiropā un Dienvideiropā, Kaukāza reģionā, Āzijā un Ziemeļamerikā. 

Peoniju kā kultūraugu audzēšanas aizsākumi meklējami Ķīnā, kur sākotnēji ārstniecības nolūkiem izmantoja peonijas ar baltiem ziediem (Paeonia lactiflora). To sakņu mizu pielietoja, lai mazinātu temperatūru, veicinātu aknu darbību, atvēsinātu un stiprinātu asinis. Ar laiku peonijas iekaroja drošu vietu daiļdārzos. Ķīnieši vērtīgo sakni mēdza iemainīt pret citām precēm, un tā peonija drīz vien ieceļoja Japānā. Ja ķīnieši bija iecienījuši greznus augus ar pildītiem ziediem, tad japāņi selekcionēja atturīgākas plāno ziedu šķirnes, kurām vainaglapas sakārtotas vienā vai divās rindās un kuras rotā skaists putekļlapu pušķis centrā, sauktas par Japānas tipa peonijām. Otrs japāņu selekcionāru sasniegums ir krūmpeoniju un lakstveida peoniju hibrīdi. Šo godu pirms 1950. gada izpelnījās selekcionārs Toiči Ito (Toishi Itoh), pateicoties kuram patlaban jau zinām tādus Itoh hibrīdus kā, piemēram, ‘Barzella Yellow Crown’ ar dzelteniem ziediem, kā arī ‘Green Lotos’ un ‘Green Halo’ ar iezaļo toni. 

Bagātā peoniju pasaule

Beidzamajos gados puķkopju iecienītākā ir bijusi tieši dzeltenā peonija, piemēram, ‘Hadrian’s Villa’ un ‘Hierapolis’. Jauns virziens šķirņu selekcijā ir trīs toņu ziedi, piemēram, šķirnes ‘Federica Ambrosini’, ‘Glory of Rome’, ‘Kantharos’. Šķirnei ‘Candy Stripe’ zieda vainaglapām vērojami dažādi raksti.

Paeonia suffruticosa ir krūmpeoniju suga un tai arī Itoh peoniju hibrīda izveidē ir liela loma, proti, tā augam devusi lielas un kuplas ziedlapas, kā arī kokveida peonijām līdzīgas lapas. 

Mongolijā, Kazahijā un Ķīnā populārajai Paeonia anomala sugai uz katru krūmu raksturīgs tikai viens purpursarkans vai rozīgs vienkāršais zieds, tāpat kā Paeonia banatica sugai, kas nākusi no Ungārijas, Serbijas un Rumānijas reģiona. Zemo peoniju suga Paeonia wendelboi mīl kalnainas nogāzes, akmeņus un smilti.

Suga Paeonia veitchii pārsteidz ar kuplu lapotni un zvanveida ziediem.

Bieži tiek jauktas tādas peoniju sugas kā Paeonia bergiana un Paeonia tenuifolia. Peonija Paeonia bergiana ir augstāka, tai raksturīgas platākas lapas, bet Paeonia tenuifolia lapas ir smalkākas un vairāk atgādina dilles. Somijas puķkopji šim augam piešķīruši atbilstošu nosaukumu, norādot uz līdzību ar dillēm – Tillipioni.

Peonijas tiek iedalītas arī pēc zieda formas un ziedēšanas laika:

• Zieda forma. Izdala peonijas ar vienkāršiem ziediem, Japānas tipa (anemones), peonijas ar puspildītiem un pildītiem ziediem; 

       o savukārt pildītās peonijas iedalās vēl trīs apakšgrupās, kur iekļaujas puslodveida, vainagveida vai         rožveida ziedi.

• Zieda lielums. Par ļoti lielu tiek uzskatīs zieds, kura diametrs ir vairāk nekā 18 cm, mazs zieds ir mazāks nekā 12 cm. Vidēja lieluma ziedi ir no 13 līdz 17 cm.

• Ziedēšanas laiks. No ļoti agra līdz ļoti vēlam laikam. Parasti peonija zied laika posmā no jūnija pirmās dekādes līdz pirmajām jūlija dienām.

Kas peonijām patīk?

Peonijām pārsvarā piemērota saulaina, auglīga un pietiekoši mitra ūdeni caurlaidīga vieta. Ļoti svarīgi rādītāji ir augu savstarpējais attālums un gaisa plūsma: pārāk blīvi sastādītas peonijas un maza gaisa pieeja veicina sēnīšslimību izplatīšanos. Izvēloties stādīšanai piemērotu vietu, noteikti jāņem vērā katras sugas īpatnības. 

Pastāv sugas, kurām patīk kalnaināka vieta, tās būtu jāstāda nogāzēs ar austrumu-rietumu virzienu. Augsts gruntsūdeņu līmenis un stāvošs virsūdens var izrādīties peonijām liktenīgs, jo to saknes sniedzas ļoti dziļi zemē. Lai to nepieļautu, augi jāstāda uz augsta vaļņa, kura apakšējais slānis ir irdens ar labu drenāžu. Augsnes skābuma līmenim jābūt neitrālam vai nedaudz skābam. Stādbedrē samaisiet kompostu un mazākus akmentiņus, kas palīdzēs ūdenim pārvietoties. Ja peonijas sāk nīkuļot, pievērsiet uzmanību augsnei. Ja tā nosēdusies, palīdzēs zemes uzirdināšana un komposta pievienošana. Mālaina zeme ir auglīgāka, un tādēļ arī peoniju ziedi solās būt skaisti iekrāsojušies un kupli. Smilšaina augsne ir neauglīga un var radīt problēmas. Papildu mēslojumu slāpekli-fosforu-kāliju ieteicams pievienot attiecībā 10:10:10 vai 15:15:15.

Tā kā peonija savā vietā tiek iestādīta uz ilgiem gadiem (līdz 100 gadiem), ir vērts īpaši piedomāt pie stādvietas. Es peonijām atvēlēju vietu zālē, iestādot tās 2-3 rindās ar attālumu no 1,2 līdz 1,5 metriem. Samērā ātri atklājās, ka starp tām diezgan grūti manevrēt ar zāles pļāvēju, tādēļ zonas starp krūmiem noklāju ar papes kastēm un virsū uzbēru mulču. Vajadzētu izvairīties no tuvumā esošiem lielajiem kokiem, jo to saknes izsūc no zemes barības vielas, peoniju krūmi sāk liekties pret sauli un ziedkāti paliek tievi.

Kā iegūt kuplus un skaistus ziedus?

Peoniju krūms nākamā gada ziedpumpurus sāk veidot jūlijā-augustā. Pēc sausas un karstas vasaras seko neliela ziedēšana: krūms spēj izaudzēt centrālo ziedu un vienu ziedpumpuru sānos. Parasti uz kāta ir viens centrālais zieds un atkarībā no šķirnes četri vai vairāk ziedpumpuri sānos. Tādēļ, lai izveidotos ziedi, sausā laikā krūmu nepieciešams bagātīgi laistīt: līdz 4 spaiņiem uz krūmu. Pēc ziedēšanas nobirušās vainaglapas jānovāc, lai nepieļautu pelēšanu un puvi. Ziednešus vajadzētu nogriezt. Lielāko daļu šķirņu nepieciešams atbalstīt. Ieteikums puķkopim: neapsieniet krūmu ar auklu vidū kā pirts slotu. Krūmam nepieciešams gaiss, bet atbalstu vajag smagajiem ziediem.

Bieži tiek uzskatīts, ka krūmu pēc ziedēšanas var nogriezt. Šādi sistemātiski rīkojoties, augu var neglābjami iznīcināt. Peonijas var nogriezt tikai rudenī, kad pirmās salnas ziedkātus ir padarījušas trauslus; puķu kātus ieteicams nodedzināt, jo sēnīšslimības kompostā neiznīkst.

Slimības un kaitēkļi

Uz peoniju pumpuriem pavasaros vērojama liela rosība. Skudrām tīk nektārs, ko izdala pumpuri, un to aromāts piesaista skudras. Augam tās neko ļaunu nenodara. Toties augu slimības gan var peonijas apdraudēt.

Peoniju pelēkās puves izplatību veicina vēss, mitrs pavasaris. Zemes virsmas tuvumā kāti kļūst mīksti, sāk pūt, ziedpumpuri neatveras un tos pārklāj pelējuma kārta. Kāti saveldrējas, un skartas var tikt arī saknes. Uzņēmīgākas pret šo kaiti ir agrīnās šķirnes.

Slimību sekmējošie faktori:

• slapja un skāba augsne,

• ēnaina augšanas vieta,

• pārāk blīvs stādījums,

• lietaini laikapstākļi, strauja temperatūras maiņa,

• kālija trūkums, pārmērīgs slāpekļa daudzums.

Peoniju brūnplankumainība – uz apakšējām lapām parādās milimetru lieli brūni plankumi, kas līdz rudenim palielinās un iekrāsojas melni, uz lapām parādās caurumi. Slimībai paildzinoties, ziedi ir mazi vai neattīstās vispār.

Rūsa – slimību veicina silts, mitrs un lietains laiks. Lapas sačokurojas, paliek sausas, abās pusēs izveidojas dzeltenbrūni plankumi. Ziemas sporas pārziemo uz peoniju lapām.

Lapu gredzenveida mozaīka – uz lapām veidojas neizteikti, joslaini (no iedzeltenas līdz gaiši zaļai krāsai) pusapļi vai apļi. Lapas ieņem viļņotu formu, ziedi neskaidri; bieži vien pumpuri nokalst un dzinumi neattīstās. Vīruss izplatās ar darbarīkiem un “lieliskie palīgi” tam ir laputis. Bojātās daļas jānoņem un jāsadedzina, darbarīki jādezinficē un aizdomīgo krūmu sakneņus nevajadzētu dalīt.

Pārsvarā tomēr peonijas ir veselīgi un izturīgi augi. Ja tās tiek pareizi iestādītas, pietiekoši mēslotas un pienācīgi aprūpētas, peonijas solās priecēt daudzus gadus. 

Igaunijā lielas peoniju kolekcijas var aplūkot “Kaevandi” un “Energia” saimniecībās, kā arī Tartu Universitātes botāniskajā dārzā.