Vīnkoks dārzā vai siltumnīcā?

Harijs Poms (Harri Poom), “Saare-Tõrvaaugu” dārzniecības 

Vīnkoki šajā gadsimtā ieņem arvien lielāku popularitāti gan profesionālo dārzkopju, gan dārzkopju amatieru vidū. Arī Igaunijā pašu izlolotas vīnogu šķirnes nav vairs aiz kalniem. Līdz šim zināmākā un piemājas dārzos audzētākā šķirne ir latviešu ‘Zilga’.

Vīnogu audzēšana dārzkopjiem amatieriem ir kļuvusi tik populāra, ka vīnkokus jau sen neviens par eksotiku neuzskata. Šķirņu klāsts ir gana plašs – Igaunijā audzē simtiem šķirņu gan atklātajās, gan segtajās platībās. Piemājas dārzā iespēju robežās vīnkoku arī vajadzētu audzēt gan dārza apstākļos, gan siltumnīcā. Tā kā samērā grūti atrast Ziemeļigaunijas un Austrumigaunijas klimatiskajiem apstākļiem piemērotas vīnogu šķirnes, kuras var audzēt atklātās teritorijās, tad šajos reģionos vīnogas tik tiešām vienkāršāk audzēt siltumnīcā. Tai nav jābūt apsildāmai, noderēs pat visvienkāršākās konstrukcijas plēves siltumnīca.

Siltumnīcu nevajadzētu novērtēt par zemu

Arī Dienvidigaunijā, salās un piekrastē, kur vasara siltāka un garāka, vīnogām audzēšana siltumnīcā nāks tikai par labu. Segtajās platībās audzējamo šķirņu saraksts ir garš, turklāt iespējams izaudzēt šķirnes, kas dienvidu importētājiem “izgriež pogas” ne vien garšas un veselīguma ziņā, bet arī ogas un ķekara izmēra ziņā. Tomēr nākas atzīt, ka izcilas galda vīnogas Igaunijā patiešām var iegūt tikai slēgtās platībās. Apstākļi atklātās teritorijās ir sūri – siltuma ir par maz, bet mitruma par daudz, tādēļ veģetācijas periods labākajām šķirnēm ir vairāk kā īss.

Un nevajadzētu bažīties, ka vīnkoks pārņems visu siltumnīcu – pat dārznieks ar nelielu dārzkopības praksi drīz vien nonāks līdz secinājumam, ka vīnkoks ir jāapgriež un jāveido. Tiem audzētājiem, kas uzskata, ka krūmu neapgriežot, ražība palielināsies, nāksies vilties. Uz labu ražu no tāda neveidota vīnkoka, kas krūmu šķēres nav pat redzējis, nav ko cerēt. Lai iegūtu kvalitatīvas vīnogas, krūma kopšana ir ļoti svarīga. Ja krūmu neapgriež, tas pārvēršas par meženi – tā vietā, lai kontrolētā daudzumā iegūtu ķekarus ar lielām un saldām vīnogām, krūms saražo milzīgi daudz blāvu, skābu un sīku odziņu. Siltumnīcai nav obligāti jābūt no stikla vai polikarbonāta, visparastākā plēves siltumnīca, kas piemērota arī tomātiem un gurķiem, ir pilnīgi pietiekoša. Vīnogu siltumnīcas korei vēlams būt vismaz 2,5 m augstai – labāk, ja vēl augstākai. Mūsu dārzniecības vīnogu tuneļi ir pat 4 m augsti. Tik augstiem tiem, protams, obligāti nav jābūt, bet par sliktu nenāks.

Kādu šķirni izvēlēties?

Siltumnīcām piemērotu galda vīnogu šķirņu Igaunijā jau sen ir tik daudz, ka tās visas uzskaitīt nav pat mazāko cerību, turklāt tās ir tik dažādas, ka savai gaumei piemērotāko var atrast ikviens, kuram patīk vīnogas. Atklātām teritorijām piemērotu šķirņu nav tik daudz, tomēr arī to skaits sasniedz trīsciparu skaitli.

Visizturīgākās un mazprasīgākās šķirnes, protams, ir atklātās teritorijās audzējamās. Izplatītākās un tautā iecienītākās šķirnes ir ‘Zilga’, ‘Hasanski sladki’ un ‘Somerset Seedless’, bet, protams, izvēle neaprobežojas tikai ar šīm. Beidzamajos gados popularitāte pieaugusi divām ļoti agrām dārza vīnkoku šķirnēm ‘Liiso’ un ‘Dovga’; abas sāk ražot agrāk nekā trīs iepriekšminētās. Mūsu saimniecības mājaslapā šķirņu aprakstu sadaļā atradīsiet jau minēto, kā arī daudzu citu šķirņu attēlus un aprakstus.

Pats par sevi saprotams, šķirnes, kuras piemērotas audzēšanai atklātajās platībās, var audzēt arī siltumnīcā, tādējādi tās nogatavosies daudz ātrāk un sniegs daudz saldākas un lielākas ogas. ‘Liiso’ un ‘Dovga’, piemēram, pie mums nogatavojas jau jūlija pēdējās dienās, savas trīs nedēļas pirms ‘Zilgas’.

Kā rūpēties par vīnkokiem?

Vīnkoki dod priekšroku auglīgai augsnei ar vieglu granulometrisko sastāvu, zemei jābūt optimāli mitrai ar drīzāk zemāku skābuma līmeni un humusa sastāvu līdz 4 %. Pārāk auglīgā zemē laksti solās būt patiešām vareni, toties cietīs ražīgums. Labākais laiks stādīšanai ir pavasaris un vasaras pirmā puse. Izraugoties laiku, vispirms jāņem vērā temperatūra: salapojuši dēsti nepanes mīnus grādus; lai ieaugtos, nepieciešams vismaz +10 °C siltums. Stādīt, protams, var visu vasaru un pat agrā rudenī, jo pie mums pieejami arī dēsti podos, kuru saknes pārstādīšanas laikā netiek bojātas. Tūlīt pēc iestādīšanas dēstu nepieciešams apliet un pirmajās augšanas gadā rūpīgi jāseko, lai zeme pārāk neiekalst. Turpmākajos gados vīnkokiem laistīšana parasti vairs nav nepieciešama vai (ja augsnei ir tendence būt drīzāk sausai nekā mitrai) nepieciešama mazākā mērā. Vīnkokiem ir bagātīga sakņu sistēma, tādēļ ūdeni augs uzņem arī no lielāka dziļuma un tālākiem apvidiem. Mūsu dārzniecībā vīnkoki netiek vairs laistīti vairāk kā to iestādīšanas gadā, arī siltumnīcā nē.

Regulāra krūma apgriešana – neizbēgams labas ražas priekšnoteikums

Galvenā krūma apgriešana jāveic rudenī, 2-3 nedēļas pirms lapu nobiršanas, taču svarīga ir arī pazarīšu izlaušana vasarā, lai augs pārāk nesakuplo. Vīnkokus NEGRIEŽ pavasarī, pirms dzinumi nav sasnieguši sprīža garumu (15+ cm) – pretējā gadījumā pastāv risks, ka augi sāks stipri “raudāt”, zaudēs daudz barības vielu un ievērojami novājināsies.

Vīnkoki ir vīteņaugi, un jau pirmajā augšanas gadā tiem var sagatavot labu balstu sistēmu – ar tādu aprēķinu, ka turpmākajos gados būtu pietiekoši daudz vietas, kur izplesties.

Tas, kā nu kurš krūmus apgriež, lielā mērā ir gaumes lieta – ar priekšnoteikumu, ka griezējs tomēr zina un saprot, ko dara. Mēs savā dārzniecībā pielietojam samērā vienkāršu un pat katram iesācējam piemērotu griešanas veidu. Vīnkoku stādām ieslīpi, attiecībā pret zemes virsmu pat 20‑30° leņķī, tādā veidā vēlāk būtiski atvieglojot vecāku un lielāku vīnkoku ieziemošanu. Pirmajā gadā pēc krūma iestādīšanas vasarā krūma apgriešanu neveicam, bet rudenī tajā pašā gadā iestādītos vīnkokus apgriežam tā, lai paliek zariņš ar 3-4 pumpuriem. Nākamajā pavasarī ļaujam augt diviem spēcīgiem dzinumiem, kurus vasarā galotņojam un izkniebjam visus vasaras laikā izaugušos dzinumus lapu žāklēs. Aplaužam arī ziedķekarus, ja tādi izveidojušies. Pēc galvenās apgriešanas rudenī paliek tikai divi gari un spēcīgi zari. Garums atkarīgs no tā, kā augs saņēmies, bet parasti 1-1,5 m. Trešajā gadā jau var baudīt pirmos augļus.

Parasti ziedķekaru izveidojas daudz vairāk, nekā augs patiesībā spēj saražot. Savā saimniecībā vīnkokiem veidojam divus garus stumbrus un uz tiem zarus neatstājam. Tas nozīmē, ka, sākot no trešā gada, nolaužam visus dzinumus, kas sāk augt uz mūsu ieplānotā stumbra daļas.

• Augļzars pirmajā ražošanas jeb trešajā augšanas gadā ir īss, tikai ar dažiem pumpuriem, taču turpmāk uz katra stumbra atstājam vienu garu (līdz 1 m) augļzaru, kuru horizontāli piestiprinām pie apakšējās balsta stieples, un visus uz tā augošos dzinumus virzām augšup.
• Vasarā, kā jau ierasts, galotņojam pazares aiz otrās lapas. Tas ir pastāvīgs darbs. Protams, no stumbra daļas nogriežam visus dzinumus.
• Veicot pēdējo apgriešanu vēlā rudenī, uz katra stumbra atstājam vienu tajā pašā vasarā izaugušo zaru, kas nākamajā gadā sniegs ražu, visus pārējos zarus nogriežam. Un tā visu laiku. Stumbrs ar katru gadu paliek arvien resnāks, bet augļzari katru gadu ir viengadīgi.

Vīnkokam, protams, var veidot arī vairāk nekā divus stumbrus, arī trīs un četrus. Stikla un jo īpaši plēves siltumnīcas ir aukstākas, polikarbonāta siltumnīcas siltumu uztur labāk.

Siltākā (polikarbonāta) siltumnīcā, kur ziemā augus nav nepieciešams apklāt un kur arī stumbri var palikt augšā, ir ērtāk darboties. Sagaidot pastāvīgu aukstumu, vīnkoka saknes jāpiesedz (piemēram, ar kūdru vai lapām), jo sakņu sistēma ir vārīgāka nekā virszemes daļa: ja zari parasti necieš pat ‑24 °C aukstumā (protams, ir arī jutīgākas šķirnes), tad saknes jau var tikt bojātas pie ‑10 °C temperatūras (augsnē nevis gaisā).