Aizupes muižas parks

Aizupes muižas pils pie Imulas upes celta no 1820. līdz 1823. gadam barona Ādolfa Georga fon Hāna (1749–1823) laikā. Pēc vieniem avotiem, parka veidošana sākusies jau 18. gadsimtā, pēc citiem – tas ierīkots ap 1830. gadu, apmēram 14 ha platībā iedēstot gan Latvija izplatītu, gan arī eksotisku koku un krūmu sugas. Te atrodamas brīnišķīgas tūju, ozolu, dižskābaržu un kastaņu alejas.

Unikālajā Aizupes muižas parkā parkā aug visu Eiropā sastopamo sugu tūjas. Pils priekšā reiz atradies plašs parādes pagalms ar eksotu stādījumiem, tās rietumu daļā – ainavisks parks ar skaistām skatu perspektīvām, austrumu daļā stiepjas gara aleja, bet dienvidos – aleja gar ceļu un dendrārijs, kurā stādījumi izvietoti pēc ģeogrāfiskā principa.

Plašais, dendroloģiski daudzveidīgais ainavu parks kalpojis arī par kādreizējā Aizupes Meža tehnikuma mācību bāzi. Pēc tehnikuma pārcelšanas uz Ogri muižas kompleksam vairākkārt mainījušies īpašnieki, un parks vairs netika kopts un uzturēts.

Aizupes muižas pils ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Ēka ir viens no spilgtākajiem klasicisma paraugiem Latvijā, kurā pilnībā saglabāti vēsturiskie būvapjomi un telpu plānojums.

Tagad Aizupes muižas komplekss ir privātīpašums un apskatāms tikai no ārpuses.