Burtnieku muižas parks

1806. gadā muižu iegādājās Šrēderu dzimta, un tā viņiem piederēja līdz 1920. gadam, kad agrārā reforma mainīja muižas likteni. Līdz 19. gadsimta vidum vecā augļu dārza vietā tika izveidots vienkāršs atpūtas dārzs. Šajā laikā barons Vilhelms fon Šrēders ierīkoja arī parku angļu stilā. Parka plānu izstrādāja vācbaltiešu arhitekts barons Valters fon Engelharts, kurš strādāja arī pie citiem Latvijas parkiem, piemēram, Apē, Kazdangā, Lielstraupē, Ungurmuižā un Skrīveru dendroloģiskajā parkā.

Ainavu parka daļa, kas izveidota 19. gadsimta vidū, atrodas kalnā, pie ezera, piedāvājot gleznainus skatus uz ūdens plašumiem. Parka galvenā vērtība ir tā daudzveidīgie koki un neskartās dabas iespaids. No apmēram 607 kokiem, kas atrodas parka teritorijā, septiņiem ir valsts nozīmes dižkoka statuss.

Parkā bija izveidotas divas skatu līnijas – viena vērās pret austrumiem, kur rītausmā vērot saullēktus, bet otra – uz ezeru, kura pretējā krastā slejas baznīca.

Pastaigā pa skaisto, 19.gs. eklektisma stilā veidoto muižas parku manīsi itāļu renesanses elementus un ainavu dārza iezīmes.