Valmiermuižas parks
- Valodas, kurās runājam: latviešu, krievu, angļu
- Pieejama plaša autostāvvieta.
- Pieejams apmeklētājiem ratiņkrēslā
- Pieejamas labierīcības
- Pieejama piknika/atpūtas vieta
- Pieejami dzērieni un uzkodas. Lūdzam iepriekš sazināties!
- Pieejams patvērums no lietus un saules
- Pieejams spēļlaukums bērniem
- Mājdzīvnieki laipni gaidīti
Ienākot pa sena mūra žoga apjoztā Valmiermuižas parka vārtiem, apmeklētājs var dzīvi sajust senatnes elpu un noskaņu, jo parka apbūvē un ainavā rūpīgi saglabātas vietas vēsturiskās vērtības.
Valmiermuiža te atrodas kopš aptuveni 1620. gada. Gadsimtiem ilgi tai garām veduši lielie satiksmes ceļi, kas savienojuši Vakareiropu ar Pēterburgu, Rīgu ar Pērnavu un Tērbatu, tādēļ šeit bieži apmetušies dižciltīgi ceļotāji.
Valmiermuižas parks ir tikai neliela daļa no kādreizējās pils teritorijas. Visstraujāko attīstību Valmiermuižas pils piedzīvoja 18. gadsimta beigās, kad tajā saimniekoja Šlēsvigas‑Zonderburgas‑Bekas princis Pēteris Augusts Frīdrihs (1697–1775). Viņš Valmiermuižā ap 1764. gadu uzbūvēja baroka villu jeb maison de plaisance un izveidoja plašu parku. Villu, kas bija vienīgā šādā stilā uzceltā ēka Baltijā, princis izmantoja gan kā medību rezidenci, gan kā vasaras pili viesu, toskait pat karaļnamu pārstāvju, uzņemšanai, kuru vidū bijusi arī Krievijas imperatore Katrīna II.
Pētera Augusta Frīdriha valdīšanas laikā Valmiermuižas pils parks tika veidots kā rūpīgi kopts neobarokāla dārza un ainavu parka apvienojums. Gadsimtu vēlāk –1876. gadā – dārza inženieris Frīdrihs Lode izstrādāja Valmiermuižas parka projektu ar lapenēm, tiltiņiem un lauvu skulptūrām, bet tas tika īstenots tikai daļēji. Tāpat kā pils ēkas, arī parks tika izpostīts abos pasaules karos. Nelielais pils tornītis, parka vārti, mūra žoga fragmenti un saimniecības ēkas ir vienīgie, kas saglabājušies līdz mūsdienām.
Teritorija pamazām sāka atdzimt tikai ap 2006. gadu, kad muižas ēkās darbību uzsāka alus darītava. 2016. gadā kā veltījums muižas kādreizējai nomniecei ģenerālienei Magdalēnai Elizabetei fon Hallartei (1638–1750) tika izveidots rožu stādījums Latvijas karoga krāsās. Bijušās kungu mājas galvenā korpusa vietu tagad iezīmē plašs bruģēts laukums, kas kļuvis par iecienītu pasākumu norises vietu. 2019. gadā parkā iestādīti dažādu sugu krūmi – kizili, forsītijas, fizokarpi, plūškoki, grimoņi, irbenes un dažādu šķirņu ceriņi, filadelfi un rievainās rozes –, kas ar savu ziedēšanu priecēs apmeklētājus no pavasara līdz rudenim.
Papildinformācija
Parku apsaimnieko Valmiermuižas kultūras biedrība. Mājaslapas adrese: https://kultura.
-
Tips
Darba laiks un apmeklējumu kārtība
- Biļetes
Ieeja ir bez maksas. - Gadalaiks
Atvērts visu gadu. - Darba laiks
Pieejams jebkurā laikā.
Gaidām ciemos
- +371 26332213
- tic@valmierasnovads.lv
- www
- Dzirnavu iela 2, Valmiermuiža, Valmieras novads