Vecmoku muižas parka alejas

  • Pieejams apmeklētājiem ratiņkrēslā
  • Mājdzīvnieki laipni gaidīti

Vecmoku muižas parks izveidots 19. gadsimta pirmajā pusē, kad muiža piederējusi baronu fon Elzenu dzimtai. Parkā augušas kā vietējās, tā introducētās sugas, piemēram, Eiropas lapegle (Larix decidua), ošlapu kļava (Acer negundo) un kalnu kļava (Acer pseudoplanatus), Vācijas krustābele (Crataegus alemanniensis), Tatārijas sausserdis (Lonicera tatarica), baltais vītols (Salix alba ‘Sericea’), melnais un sarkanais plūškoks (Sambukus nigra, Sambukus racemosa), Zviedrijas pīlādzis (Sorbus intermedia), Ungārijas ceriņš (Syringa josikaea), parastā (Anglijas) goba (Ulmus glabra) u. c.

Lai arī no bijušāsVecmoku muižas šodien palikušas tikai drupas un parks ir aizaudzis ar vietējām sugām, tas joprojām piesaista uzmanību ar trim izcili krāšņajām un garajām, vairāk nekā simt gadu vecajām lapkoku alejām. Divas no tām – liepu (Tilia cordata) un kļavu (Acer platanoides) aleja – ved uz muižu, bet trešā – Latvijā garākā (1,1 km) Holandes liepu (Tilia x vulgaris) aleja ar vairāk nekā 300 majestātiskiem kokiem – savieno parku ar muižas bijušo īpašnieku apbedījuma vietu, Ķīļu kapiem.

  • Tips

    • Muižas parks

Darba laiks un apmeklējumu kārtība

  • Biļetes
    Ieeja ir bez maksas.
  • Gadalaiks
    Atvērts visu gadu.
  • Darba laiks
    Pieejams jebkurā laikā.

Gaidām ciemos